Dabas situācija pasaulē joprojām pasliktinās, lai arī dažās jomās ir panākts iepriecinošs progress. Tāpēc neatliekami nepieciešams īstenot transformatīvas izmaiņas astoņos virzienos, kas nodrošinātu cilvēces labklājību un glābtu planētu. Tā teikts ANO ziņojumā par dabas daudzveidības stāvokli pasaulē, kas nācis klajā laikā, kad COVD 19 pandēmija liek cilvēkiem pārdomāt savas attiecības ar dabu un aizdomāties par to, ko bioloģiskās daudzveidības zudums un ekosistēmu sabrukšana var nodarīt mūsu izdzīvošanai.
Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis saka: “Lai arī Latvijā dabas daudzveidības izzušanu neredzam tik dramatiski kā citviet pasaulē, arī pie mums dabas vērtības ir apdraudētas. Dabiskie zālāji ir izzūdoša dabas vērtība, un arvien mazāk paliek vecu mežu – tās ir nozīmīgas ekosistēmas, kuru izzušanas sekas mēs sapratīsim tikai tad, kad jau būs par vēlu. Tāpēc Latvijas Dabas fonds gan aktīvi strādā, lai atjaunotu šādas dzīvotnes un veicinātu to ilgtspējīgu apsaimniekošanu ar skatu nākotnē, gan rosina politiķus uztvert dabas jautājumus kā būtisku prioritāti. Šim ANO ziņojumam vajadzētu būt katra politiķa vadlīnijām, domājot par attīstību un pieņemot lēmumus.”
ANO “Konvencijas par bioloģisko daudzveidību” piektais Globālais Bioloģiskās daudzveidības novērtējuma ziņojums izvērtē to, kā veicies ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai izvirzīto 20 globālo mērķu sasniegšanu. Tā sauktie Aiči (Aichi) mērķi tika izvirzīti 2010. gadā un to sasniegšanas termiņš bija 2020. gads. Jau 2010. gadā, apzinoties, ka šos mērķus nebūs iespējams sasniegt, ja netiks veiktas būtiskas izmaiņas, lai ietekmētu galvenos dabas daudzveidības samazināšanās ietekmējošos faktorus, Aiči mērķi tika fokusēti ne tikai uz dabas stāvokļa novērtēšanu, bet arī uz to ietekmējošajiem faktoriem ārpus vides nozares.
Kā norādīts Ziņojumā, 2020. gadā tikai seši no 20 Aiči mērķiem ir daļēji sasniegti. Globāli vērtējot, neliels progress sasniegts invazīvo sugu izplatības novērtēšanā, daļēji sasniegti aizsargājamo teritoriju noteikšanas mērķi. 85% no Konvencijas dalībvalstīm ir izstrādājušas Bioloģiskās Daudzveidības stratēģiju, lai arī Latvijas nav šo valstu starpā. Būtisks progress ir sasniegts zināšanu uzkrāšanā un pārnesē, tomēr lielākais zinātnes izaicinājums – pārnest zināšanas praksē un lēmumu pieņemšanas procesos – paliek aktuāls. Sasniegts arī zināms progress resursu mobilizēšanā, lai gan tas būtiski atšķiras starp valstīm. Globāli pieejamais finansējuma apjoms ir palielinājies, tomēr tas joprojām ir nepietiekams dabas daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai, un to ietekmi nomāc subsīdiju sistēmas, kas joprojām atbalsta dabai kaitīgas darbības.
Neliels progress sasniegts tādu nozīmīgu mērķu ieviešanā kā sabiedrības izpratnes veicināšana par dabas daudzveidības nozīmi cilvēka dzīvē, dabas apsvērumu patiesa integrācija plānošanas un attīstības procesos un ilgtspējīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un akvakultūru paplašināšanā. Par spīti tam, dabas daudzveidība turpina samazināties teritorijās, kuras izmantojam pārtikas un koksnes ieguvei, un neilgtspējīga lauksaimniecības produkcijas ražošana vēl aizvien ir viens no galvenajiem dabas daudzveidības samazināšanās iemesliem.
Savukārt vairākos aspektos esam virzījušies pat pretēji mērķim – tā, piemēram, lai arī mežu iznīcināšanas temps globāli ir mazliet samazinājies, ja salīdzinām ar iepriekšējo desmitgadi, tomēr mēs turpinām zaudēt biotopus gan to iznīcināšanas, gan fragmentācijas dēļ. Tāpat nav izdevies nodrošināt to, ka nenotiek sugu izmiršana. Vienam miljonam sugu draud izmiršanas risks, savvaļas dzīvnieku populācijas kopš 1970. gada ir samazinājušās par divām trešdaļām un samazināšanās turpinājusies arī pēdējā desmitgadē. Tikpat neveiksmīgi esam darbojušies piesārņojuma mazināšanā, īpaši attiecībā uz barības vielu noplūdi un plastmasu.
Ziņojums aicina aizmirst par “ierastās darīšanas” pieeju, un akcentē strauju izmaiņu nepieciešamību, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību. Ziņojumā aplūkotas astoņas globālas rīcības, kuru īstenošana ir nepieciešama, lai samazinātu un apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos visā pasaulē.
- Zemes un mežu ilgtspējīga izmantošana,, saglabājot neskartās ekosistēmas, atjaunojot tās, novēršot zemes degradāciju un piemērojot ainavu līmeņa plānošanu.
- Ilgtspējīga lauksaimniecība, sistemātiski virzoties uz agro-ekoloģiskiem risinājumiem un citām inovatīvām pieejām, kas palielina ražošanu un samazina tās negatīvo ietekmi uz dabas daudzveidību.
- Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas – ilgtspējīgas un veselīgas pārtikas ražošana, kas balstās daudzveidīgā un pārsvarā augu valsts pārtikā, samazināts gaļas un zivju patēriņš un samazināti pārtikas atkritumi.
- Ilgtspējīga zivsaimniecība un okeāni, aizsargājot un atjaunojot jūras un piekrastes ekosistēmas, pārveidojot zivsaimniecību un akvakultūru.
- Pilsētu un infrastruktūras pārplānošana, izmantojot “zaļās infrastruktūras” risinājumus un atrodot vietu dabai arī urbānās teritorijās, lai uzlabotu iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, kā arī mazinātu pilsētu un infrastruktūras ekoloģiskās pēdas nospiedumu.
- Ilgtspējīgi iekšzemes ūdeņi, nodrošinot ūdens plūsmas, ūdens kvalitāti, pasargājot biotopus, mazinot invazīvo sugu izplatību un veicinot konektivitāti.
- Klimata pārmaiņu mazināšana, izmantojot dabā balstītus risinājumus cīņai ar klimata pārmaiņām, izskausta atkarība no fosilajiem resursiem.
- Dabas daudzveidības un cilvēka vienotība, apsaimniekojot ekosistēmas un savvaļas sugas tā, lai atbalstītu veselīgu ekosistēmu un cilvēku pastāvēšanu.
Ziņojums pieejams šeit: https://www.cbd.int/gbo5
