Vidējās darba samaksas gada pieaugums – 3,9 procenti

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 3,6 %, sasniedzot 1 113 eiro. Maijā gada pieauguma temps bija viszemākais – 2,5 % (1 105 eiro), bet jūnijā tas pakāpās līdz 5,6 % (1 134 eiro).

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 824 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 824 eiro. Gada laikā tā pieauga par 3,9 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, – par 1,5 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 2,0 %.

Darba samaksas mediāna 878 eiro

Bruto darba samaksas mediāna 2020. gada 2. ceturksnī bija 878 eiro (2019. gada 2. ceturksnī – 838 eiro). Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, tā pieauga straujāk nekā vidējā darba samaksa (4,7 %). Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 2. ceturksnī bija 660 eiro un gada laikā tā pieauga par 4,2 %.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, mazāk ietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot statistisko apsekojumu un Valsts ieņēmuma dienesta informāciju.

Sabiedriskajā un privātajā sektorā gada pieaugums identisks

2020. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1 108 eiro, bet sabiedriskajā - par 30 eiro lielāka (1 138 eiro). Gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga identiski – par 3,8 %. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 105 eiro jeb par 6,2 %.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 0,7 %, sabiedriskajā – par 3,1 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 4,1 %

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem

(eiro)

*Bez nodibinājumiem, biedrībām, fondiem un to komercsabiedrībām.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana vai samazināšana darbiniekiem un ar darba ienākumiem saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

COVID-19 krīzes ietekmē algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās straujāk nekā bruto darba samaksas fonds – par 7,0 % jeb 53,1 tūkst. Darba samaksas fonda gada pārmaiņas bija 3,3 % jeb kritums par 82,2 milj. eiro.

Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē samazinājums par 16,5 %

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā bruto darba samaksa izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē samazinājās par 16,5 % (aprīlī – par 21,4 %, maijā – par 20,2 %, bet jūnijā – par 10,2 %), bet transporta un uzglabāšanas nozarē – par 5,1 % (aprīlī – par 7,1 %, maijā – par 6,5 %, bet jūnijā – par 1,6 %). Vidējā darba samaksa gada laikā ir nedaudz kritusies arī nekustamo īpašumu nozarē – par 1,5 % un mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 1,0 %.

Vidējās darba samaksas straujāks pieaugums šī gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni bija citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē – par 14,3 %, kur straujāk samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits (-20,2 %), kamēr darba samaksas fonds saruka par 8,8 %.

Vidējā darba samaksa vislielākā finanšu un apdrošināšanas nozarē

2020. gada 2. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo rādītāju valstī (1 118 eiro) finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2 160 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (1 813), enerģētikas (1 496), valsts pārvaldes (1 356), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs (1 313), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1 227), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1 156) un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (1 130).

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu (646), mākslas, izklaides un atpūtas (894) un izglītības (895) nozarēs.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas nozarēs 2019. un 2020. gada 2. ceturksnī

Straujāks darba samaksas pieaugums Latgales reģionā

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, straujāk pieauga Latgales reģionā – par 5,3 % un Pierīgā – par 4,9 %. Rīgā un pārējos reģionos vidējās darba samaksas gada pārmaiņas bija līdzīgas – no 3,4 līdz 3,9 %. Rīgā vidējā mēneša bruto darba samaksa šī gada 2. ceturksnī bija vislielākā – 1 248 eiro par pilnas slodzes darbu, bet Latgalē viszemākā – 786 eiro.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijas reģionos 2019. un 2020. gada 2. ceturksnī

Lielākā vidējā bruto darba samaksa Igaunijā, straujākais pieaugums Lietuvā

Baltijas valstīs 2020. gada 2. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Igaunijā – 1 433 eiro par pilnas slodzes darbu, Lietuvā – 1 399 eiro, bet Latvijā – 1 118 eiro.

Salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni vidējā alga Igaunijā pieauga par 1,0 %, Latvijā – par 3,9 %, bet Lietuvā – par 8,5 %.

Metodoloģiskā informācija

2020. gada dati ir provizoriski. Datu precizēšana no pārskata gada sākuma tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām, katru ceturksni apsekojamo statistisko vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski aktīvus uzņēmumus un iestādes, precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektorus, saņemot papildu vai precizētu informāciju no respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem datu avotiem.

Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma vai iestādes biroja adreses.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā centus.

Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts pilnas slodzes vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības, kas nodrošina rādītāja salīdzināmību.

Sākot ar datiem par 2019. gada 1. ceturksni ir precizēta darba samaksas pēc nodokļu nomaksas (neto) mediānas aprēķina metodoloģija.

Valsts subsidētie COVID-19 krīzes dīkstāvju pabalsti vidējās darba samaksas aprēķina datos netiek iekļauti.