3. ceturksnī vidējā darba samaksa – 1 549 eiro

2023. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 2. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5 %, bet stundas samaksa nedaudz samazinājās – par 0,3 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 126 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 126 eiro jeb 72,7 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11,0 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7 %.

Mēneša darba samaksas mediāna – 1 250 eiro

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023. gada 3. ceturksnī bija 1 250 eiro. Salīdzinot ar 2022. gada 3. ceturksni (1 107 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 13,0 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 3. ceturksnī bija 932 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4 %.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Sabiedriskajā sektorā straujāks gada pieaugums

Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 13,7 % un 11,1 %.

2023. gada 3. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 564 eiro, savukārt privātajā – par 18 eiro zemāka (1 546 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 517 eiro jeb par 13,1 %.

Salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 1,0 %, no tā vispārējās valdības sektorā par 1,7 %, bet privātajā sektorā pieaugums bija nedaudz straujāks – 1,8 %.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem

*Bez nodibinājumiem, biedrībām, fondiem un to komercsabiedrībām.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2023. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. ceturksni valstī kopumā pieauga par 12,1 % jeb 377,3 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, – par 2,0 tūkst. jeb 0,3 %.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga enerģētikas nozarē – par 17,7 %,  lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 16,7 % (lielākais pieaugums mežsaimniecībā un mežistrādē), valsts pārvaldē – par 15,7 %, transporta un uzglabāšanas nozarē – par 15,5 % (lielākais pieaugums gaisa transporta nozarē), nekustamo īpašumu nozarē – par 14,1 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 13,6 %, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 13,5 %, kā arī izglītības nozarē – par 13,3 %. Nekustamo īpašumu nozarē straujo pieaugumu ietekmēja ne tikai atalgojumam paredzēto līdzekļu palielinājums, bet arī pilnas slodzes darbinieku skaita kritums.

Labāk atalgotās nozares – finanšu, informācijas un komunikācijas  

2023. gada 3. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī finanšu un apdrošināšanas darbību (2 627 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 512 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2 026 eiro), enerģētikas (1 965 eiro), valsts pārvaldes (1 855 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1 753 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1 680 eiro) un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (1 562 eiro).

Viszemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 009 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Straujāks pieaugums Vidzemē

2023. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2022. gada 3. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Vidzemē (13,4 %), kā arī Latgalē (12,6 %) un Kurzemē (12,2 %).

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 715 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1 102 eiro), kas ir par 36 % mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un  reģioniem gada laikā ir samazinājusies visos reģionos. Lielākais samazinājums bija vērojams Vidzemē (1,4 procentpunkti).

Darba samaksa nostrādātā stundā – 10,45 eiro

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2023. gada 3. ceturksnī bija 10,45 eiro, un gada laikā tā pieauga par 14,9 % (2022. gada 3. ceturksnī – 9,09 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,42 līdz 13,07 eiro jeb par 14,5 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 12,1 % un nostrādāto stundu samazinājums par 2,1 % gada laikā, Jāatzīmē, ka šī gada 3. ceturksnī bija par divām darba dienām mazāk nekā 2022. gada 3. ceturksnī.

No Baltijas valstīm vidējais atalgojums visstraujāk audzis Lietuvā

2023. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 3. ceturksni, visstraujāk vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga Lietuvā – par 12,2 %, Latvijā – par 11,8 %, bet Igaunijā gada pieaugums bija viszemākais – 10,4 %. 

Metodoloģiskā informācija

Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma, iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.

Mēneša un stundas vidējās darba samaksas un stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.

Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.), un nav iekļauta samaksa par slimības dēļ nenostrādātajām dienām, ko apmaksā darba devējs. Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.