Oktobrī fiksētā eksporta vērtība bija augstākā kopš 2023. gada aprīļa. Visticamāk, ka šā gada novembrī un decembrī eksporta vērtība nedaudz samazināsies salīdzinājumā ar augsto oktobra līmeni, kas ir raksturīgi Latvijas preču eksportam gada nogalē. Tomēr sagaidāms, ka atlikušajos šā gada mēnešos gada griezumā būs fiksēta eksporta izaugsme 2%–3% apmērā.
Preču eksporta pieaugumu šā gada oktobrī galvenokārt veicināja četras grupas. Palielinoties akmeņogļu eļļu un elektroenerģijas eksportam, minerālproduktu eksporta vērtība gada griezumā pieauga par 17,4%, sasniedzot 165,5 milj. eiro. Satiksmes līdzekļu eksports palielinājies par 27,2% līdz 110,7 milj. eiro, ko visvairāk ietekmēja augstāks vieglo automobiļu reeksports. Par 7,4% gada laikā palielinājās mehānisko un elektroierīču eksports, tādējādi tā vērtība sasniedza 280,6 milj. eiro. Eksporta pieaugums šajā preču grupā ir plašs un fiksēts daudzām apakšgrupām, tomēr lielākais kāpums bija telefonu aparātu reeksportam.
Savukārt koksnes un koka izstrādājumu eksports pieauga par 2,8%, eksporta vērtībai sasniedzot 276,2 milj. eiro. Noteicošā loma šīs preču grupas eksporta kāpumā bija garumā sazāģētiem materiāliem. Kokrūpniecības nozares izlaide šogad uzrāda noturīgu un augstu izaugsmi, līdz ar to sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos šīs nozares eksporta pieauguma tempi varētu atgriezties pie 5%–6%, kā tas bija šā gada augustā un septembrī.
Eksporta perspektīvas 2026. gadā ir labvēlīgas, tomēr strauja eksporta izaugsme netiek prognozēta. Šā gada novembrī Eiropas Komisija palielināja Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmes prognozes 2025. gadam par 0,3 procentpunktiem līdz 1,4%. Latvijas lielākajām eksporta partnervalstīm kopā ekonomikas attīstības prognoze 2025. gadā samazināta par 0,3 procentpunktiem, un izaugsme 1,5% apmērā prognozēta lēnāka nekā 2024. gadā. Tomēr joprojām tā ir augstāka par ES un eirozonas vidējo ekonomikas izaugsmes prognozi. Tādējādi attīstība Latvijas eksporta partnervalstīs ir prognozēta nedaudz straujāka nekā ES kopumā. Savukārt 2026. gadam ekonomikas izaugsme ES vidēji tiek prognozēta vien 1,2%, kamēr Latvijas 10 lielākajām partnervalstīm vidējā svērtā ekonomikas prognoze tiek novērtēta 2,1% apmērā, ko lielā mērā nosaka augstāka izaugsme Polijā un Zviedrijā.
Jāsecina, ka tarifu karu ietekme uz globālo ekonomiku un tirdzniecību, kuri sākas šā gada aprīlī, kad ASV izziņoja muitas tarifus praktiski visām pasaules valstīm, 2025. gadā bija būtiski mazāka, nekā tas bija prognozēts šā gada pavasarī. Tomēr tirdzniecības politikas nenoteiktība saglabājas augstā līmenī un turpina apgrūtināt ekonomisko aktivitāti. Pašreizējo tarifu un no tiem izrietošo piegādes ķēžu traucējumu ekonomiskā ietekme saglabāsies arī nākamajā gadā. Šie faktori varētu turpināt negatīvi ietekmēt gan ES, gan Latvijas eksportu.
