VRS, līdzīgi kā citi IeM sistēmas dienesti, pēdējo gadu laikā saskaras ar personāla trūkumu. Problēma sevī ietver ne tikai apstākli, ka pastāv grūtības ar jauna personāla piesaisti, bet arī izriet no fakta, ka salīdzinoši liels skaits amatpersonu izvēlas atvaļināties no dienesta nesasniedziet izdienas vecumu, vai arī pāriet uz citām IeM sistēmas iestādēm. Kā viens no galvenajiem pastāvošās situācijas cēloņiem tiek uzskatīts VRS dienējošo amatpersonu atalgojuma līmenis. Tomēr LIDA ieskatā pastāv iespējamība, ka cēloņi var būt vairāki, jo, pirmkārt – amatpersonām atstājot dienestu nav pienākums argumentēt savu lēmumu, līdz ar to nav pieejami nekādi oficiāli dati par dienesta atstāšanas iemesliem, un otrkārt – atšķirība starp VRS un citu IeM sistēmas iestāžu amatpersonu atalgojumu var nebūt uzskatāma par tik būtisku, lai kļūtu par galveno iemeslu amatpersonu vēlmei mainīt dienesta vietu.
„Problēmas ar personāla komplektēšanu IeM sistēmas dienestus vajā jau neskaitāmus gadus, bet efektīvas atbildes reakcijas uz to līdz šim nav bijis. Atalgojums, nenoliedzami, ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē darba vietas izvēli, tomēr vai tas ir vienīgais un galvenais? LIDA ieskatā nē, un tāpēc šī gada martā vērsāmies pie VRS vadības ar piedāvājumu kopīgi izstrādāt un īstenot VRS nodarbināto apmierinātības aptauju. Privātajā sektorā šādas aptaujas nav nekas jauns, bet, cik man zināms, IeM sistēmas iestādē tāda līdz šim nav īstenota. Vismaz ne šāda veida un formas. Ņemot vērā to, ka laika gaitā ir mainījusies ne tikai cilvēku attieksme un uzskats par to, kas ir dienests, bet mainījušies ir arī cilvēku kopējie uzskati par vērtībām un prioritātēm gan darbā, gan dzīvē kopumā, domājam, ka šis varētu būt efektīvs veids, kā izzināt iestādē nodarbināto viedokli jautājumos, kas saistās ar šo tēmu. Aptaujas rezultāti būs lietderīgs materiāls un informācijas avots turpmākajam darbam gan arodbiedrībai, gan iestādei.” aptaujas īstenošanas nepieciešamību komentē LIDA Valdes priekšsēdētājs A.Augustāns.
„Ir svarīgi saprast, ka LIDA vēlme īstenot šādu VRS nodarbināto aptauju nekādā mērā nav saistāma ar to, ka LIDA apšaubītu līdz šim īstenoto VRS personālvadības politiku. LIDA arī izprot to, ka VRS, kā valsts iestādei, īstenojot savu darbību ir jāvadās pēc spēkā esošo normatīvo aktu noteiktajām vadlīnijām, atsevišķos gadījumos arī ierobežojumiem, līdz ar to jebkādām pārmaiņām iestādes darbībā, ja tādas ir nepieciešamas, ir jābūt saskaņā ar to prasībām. Aptaujas mērķis ir apzināt tos faktorus, kas samazina amatpersonu un darbinieku motivāciju strādāt ar visaugstāko atdevi, kā arī varētu pamudināt vai mudina uz tādu lēmumu apsvēršanu, kas saistās ar dienesta pamešanu, vai tā turpināšanu citā sistēmas iestādē.” turpina A.Augustāns. „VRS vadības atbalsts šai idejai, kā arī aktīva līdzdalība tās īstenošanā ir pierādījums tam, ka iestāde ir ne tikai gatava šo problēmu risināšanai izmantot līdz šim nepielietotus instrumentus, bet arī nonākusi pie atziņas, ka veiksmīgai problēmas risināšanai nepietiek tikai ar centieniem novērst sekas, bet nepieciešams izprast tās cēloņus. Šīs idejas īstenošana kalpo arī kā lielisks piemērs tam, ka starp arodbiedrību un iestādi tiek uzturēts ne tikai formāls sociālais dialogs, bet gan notiek reāla sadarbība, kas balstīta uz kopīgu interešu un mērķu sasniegšanu.”.
Atbildot uz jautājumu par aptaujas īstenošanu A.Augustāns saka: „Aptauja tiks īstenota elektroniski, izmantojot tiešsaistes aptaujas anketu. Kopīgi ar VRS nonācām pie slēdziena, ka tas būtu vispiemērotākais veids, kā nodrošināt nodarbinātajiem maksimāli ērtu dalību aptaujā. Svarīgs aspekts šādam aptaujas īstenošanas veidam ir arī apstāklis, ka aptaujas dalībniekiem tiek nodrošināta pilnīga anonimitāte, pat tādā aspektā, kā ierīces, kas izmantota aptaujas anketas aizpildīšanai, IP adreses identificēšana. Kā rāda līdzšinējā pieredze saistībā ar citiem jautājumiem, anonimitāte, vai pareizāk – tās trūkums, ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas attur cilvēkus no sava patiesā viedokļa paušanas, vai viedokļa paušanas vispār. Tāpēc šim aspektam īpašu uzmanību pievērsa gan LIDA, gan VRS. Arī saņemtās atbildes netiks vērtētas individuāli, bet gan tiks skatītas kā viens vesels kopums. Tāpat, lai nodrošinātu maksimāli ticamas informācijas ieguvi, tiešsaistes aptaujas anketa netiks publiskota. LIDA no savas puses nodrošinās informācijas par piekļuvi aptaujas anketai nodrošināšanu saviem biedriem no VRS, savukārt VRS informāciju par aptaujas īstenošanu izsūtīs visām savām struktūrvienībām izmantojot iestādes iekšējās informācijas apmaiņai paredzētos e-pastus.”.
Turpinot A.Augustāns norāda, ka „LIDA un VRS šīs aptaujas sagatavošanas procesā ir kopīgi strādājuši pie tā, lai no tās būtu iespējams iegūt pēc iespējas vairāk lietderīgas informācijas. Tā nodrošina nodarbinātajiem ne tikai iespēju sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem, bet arī paust savu viedokli par atsevišķiem procesiem iestādē, izteikt ierosinājumus vai norādīt uz viņuprāt pastāvošajām nepilnībām. Kopīgi esam izveidojuši instrumentu, kas nodarbinātajiem sniedz iespēju izteikties un tikt uzklausītiem, neatkarīgi no darba tiesisko attiecību veida, ieņemamā amata, dienesta pakāpes, u.t.t. Tāpēc LIDA aicina katru VRS nodarbināto, gan amatpersonu, gan darbinieku, izmantot šo iespēju. Aptauja norisināsies pietiekoši ilgi un dalība tajā neaizņems tik daudz laika, lai nodarbinātie spētu rast iespēju iepazīties ar to un sniegt savas atbildes.”.
LIDA un VRS kopīgi īstenotā nodarbināto aptauja norisināsies divas nedēļas, no 21.augusta līdz 4.septembrim. Pēc aptaujas noslēguma un datu apkopošanas ar tās rezultātiem tiks iepazīstināti arī VRS nodarbinātie.
