Kopš 2012. gada otrās puses nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu¹ vidējo līmeni. 2. ceturksnī tas bija tāds pats kā Lietuvā (64,1 %), bet zemāks nekā Igaunijā (65,4 %).
Nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā pa ceturkšņiem
(procentos)
Datu avots: Eurostat datubāze, 2020. gada 2. ceturkšņa dati – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darbaspēka apsekojums.
2020. gada 2. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 29,9 %, kas ir par 1,7 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 51,0 tūkstotis jauniešu.
2. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,1 stundu, kas ir par 0,4 stundām mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš un par 0,2 stundām mazāk nekā 1. ceturksnī.
2. ceturksnī 18,3 % (140,6 tūkstoši) darbinieku strādāja attālināti². No attālināti strādājošajiem 63,3 % bija sievietes un 36,7 % vīrieši.
Lielākais attālināti strādājošo īpatsvars bija vecuma grupā 25–34 gadi (26,3 %), nedaudz mazāk (25,2 %) – vecuma grupā 45–54 gadi. Visvairāk attālināti strādājošu vīriešu (29,8 %) bija vecuma grupā 25–34 gadi, bet sieviešu (27,9 %) – vecuma grupā 45–54 gadi. Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (23,2 %) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 65–74 gadi, bet zemākais (12,4 %) – vecuma grupās 15–24 gadi un 55–64 gadi.
Darbu attālināti veica 64,2 % finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, nedaudz mazāk (61,3 %) informācijas un komunikācijas pakalpojumu darbinieku un 44,5 % izglītības jomas darbinieku. Viszemākais (6,4 %) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams ražošanas sektorā (B–F).
Attālināti strādāja puse (50 %) vecāko speciālistu, divas piektdaļas (39,6 %) vadītāju un nedaudz mazāk par trešdaļu (30,4 %) speciālistu.
Gada laikā par 3,6 procentpunktiem pieauga darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars ar neto darba samaksu no 450 līdz 700 eiro (2. ceturksnī – 35,1 %). Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 700 līdz 1400 eiro, gada laikā samazinājās par 2,1 procentpunktu (2. ceturksnī – 28,1 %). Līdz 26,3 % (kritums par 1,4 procentpunktiem) samazinājies darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī. Minimālo algu³ vai mazāk saņēma 118,3 tūkstoši jeb 15,4 % darbinieku, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā 2019. gada 2. ceturksnī. Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, samazinājies par 0,3 procentpunktiem (2. ceturksnī – 5,0 %). Reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars vērojams Latgalē, kur katrs ceturtais (24,1 %) darbinieks saņēma minimālo algu vai mazāk.
3,5 % darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,0 % darba samaksas lielumu nenorādīja.
Darbinieku sadalījums pēc mēneša neto darba samaksas lieluma pamatdarbā
(procentos)
|
|
2019. g. 2. cet. |
2020. g. 1. cet. |
2020. g. 2. cet. |
|
Darbinieki |
100,0 |
100,0 |
100,0 |
|
līdz 450,00 EUR |
27,7 |
25,4 |
26,3 |
|
darbinieki, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk |
15,6 |
14,9 |
15,4 |
|
450,01–700,00 EUR |
31,5 |
33,7 |
35,1 |
|
700,01–1400,00 EUR |
30,2 |
28,9 |
28,1 |
|
1400,01 EUR un vairāk |
5,3 |
6,3 |
5,0 |
|
netika aprēķināta vai izmaksāta |
2,9 |
3,3 |
3,5 |
|
netika norādīta |
2,4 |
2,4 |
2,0 |
2020. gada 2. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 3,6 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Darbaspēka apsekojuma rezultāti publicēti CSP datubāzē sadaļā „Nodarbinātība” un “Ekonomiskā aktivitāte”.
¹ Eiropas Savienības vidējie rādītāji par 27 ES dalībvalstīm.
² Ar attālināto darbu saprot darba izpildes veidu, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
³ 2019. un 2020. gadā minimālā mēneša darba alga bija 430 eiro.
