Miera līgums bija nozīmīgs un secīgs solis pēc Latvijas valsts nodibināšanas un uzvaras Neatkarības karā. To ļoti drīz - 1920.gada 2.septembrī - vienbalsīgi ratificēja Latvijas Satversmes sapulce, atzīmēja I.Mūrniece. Tomēr Satversmes sapulcē valdošajam optimismam par sadarbības iespējām ar Krieviju nebija lemts piepildīties, jo pēc 20 gadiem miera līgums tika rupji pārkāpts, Padomju Savienībai okupējot Latviju, pauda Saeimas priekšsēdētāja. I.Mūrniece uzsvēra, ka tolaik īpaši nozīmīgs bija plašais starptautiskās sabiedrības atbalsts Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politikai.
“Mūsu paaudzes politiķu un diplomātu, visas sabiedrības uzdevums ir atcerēties vēsturi, nepieļaut totalitāro režīmu paveikto noziegumu reabilitāciju. Diemžēl Krievijas Federācijas centieni pārrakstīt vēsturi, lai tā attaisnotu savu šā brīža politiku, ir kļuvusi par tendenci. Mēs redzam neslēptus Krievijas mēģinājumus apšaubīt Latvijas okupācijas faktu,” sacīja I.Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka starptautiskās sabiedrības pienākums ir iestāties par Ukrainas un Gruzijas teritoriālās neaizskaramības un suverenitātes ievērošanu, kā arī rūpīgi sekot tam, kas notiek Baltkrievijā, kuras sabiedrība pieprasa vairāk demokrātijas.
“Šodien ir svarīgi, lai valstu divpusējās un daudzpusējās attiecības ar Krievijas Federāciju attīstītos, nelokāmi ievērojot starptautiskajos līgumos nostiprinātās tiesības, cienot katras valsts suverenitāti un teritoriālo neaizskaramību,” uzsvēra I.Mūrniece.
