DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
22. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

LPS iestājas par pašvaldību līdzdalību ostu piederībā un pārvaldībā

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iebilst pret grozījumiem likumprojektos “Grozījumi Likumā par ostām” un “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” un iestājas par pašvaldību līdzdalību ostu piederībā un pārvaldībā.

LPS iebildumi saistīti gan ar procedūras neievērošanu likumprojektu sagatavošanā, jo tie virzīti bez konsultācijām ar sabiedrību un vietējām pašvaldībām un bez izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, gan pēc būtības, vēršot uzmanību, ka nav veikts ostas pārvaldības modeļa atbilstības izvērtējums atbilstoši starptautiskajiem labas pārvaldības principiem, kas pamatotu pārvaldības modeļa maiņas nepieciešamību. Turklāt piedāvātie grozījumi neatbilst arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. pantam un ierobežo pašvaldības iespējas pārvaldīt daļu no savas teritorijas, kā rezultātā pašvaldība nevarēs nodrošināt tās iedzīvotāju ekonomisko un sociālo interešu aizsardzību.

Likumprojekti paredz, ka visus īpašumus, kas šobrīd pieder Rīgas brīvostas pārvaldei un Ventspils brīvostas pārvaldei, paredzēts ieguldīt jaunizveidotās kapitālsabiedrības pamatkapitālā kā ieguldījumu no valsts puses (Rīgas ostas gadījumā) un AS “Ventas osta” pamatkapitālā (Ventspils ostas gadījumā), tādējādi jaunizveidotajām kapitālsabiedrībām iegūstot pilnīgu kontroli pār īpašumiem, ko pašvaldības iepriekš bija nodevušas valdījumā ostu pārvaldēm. Savukārt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldi paredzēts pārveidot par kapitālsabiedrību, kurā valstij piederētu ne mazāk kā divas trešdaļas kapitāla daļu, kā rezultātā jaunizveidotā kapitālsabiedrība iegūtu kontroli pār vismaz 65% no Liepājas pašvaldības teritorijas, tajā skaitā ietverot tiesības to iznomāt un atsavināt bez īpaša pilnvarojuma no pašvaldības puses.

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš, vērtējot šo rīcību, ir visai skarbs: “Šādā veidā valsts pieļauj, ka ar likumu tiek legalizētas tādas darbības kā prettiesiska teritorijas iegūšana, svešas mantas atņemšana, pašvaldības darbības un vietējo iedzīvotāju interešu ierobežošana.”

Atšķirība starp veco un jauno pārvaldības kārtību ir tāda, ka pašreizējās ostas pārvaldes ir valsts un pašvaldības izveidotas iestādes, bezpeļņas organizācijas, kas līdzekļus investēja ostu attīstībā, nodrošinot ne tikai pašu ostu, bet arī pilsētu izaugsmi. Jaunajos likumprojektos piedāvātā valsts kapitālsabiedrības forma ir komercstruktūra, kuras mērķis ir gūt peļņu un maksāt dividendes, un tas rada bažas par iespējamiem mēģinājumiem sagatavot objektus nodošanai privatizācijai.

LPS uzskata, ka pirms konceptuāla lēmuma pieņemšanas par ostu pārvaldības modeļa maiņu ir jāizvērtē iespējamo risinājumu lietderība, ekonomiskie un sociālie ieguvumi, jābūt veiktam salīdzinājumam ar alternatīviem ostu pārvaldības modeļiem. Likumprojektu autori nav spējuši sniegt pārliecinošus argumentus ekonomiskiem un sociāliem ieguvumiem, dibinot kapitālsabiedrību. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabinets (MK) nav izpildījis ne deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību paredzēto, tajā skaitā uzdevumu par informatīvā ziņojuma sagatavošanu ar attiecīgu izvērtējumu un priekšlikumiem par ostu pārvaldības modeli, ne arī Likuma par ostām pārejas noteikumu 14. punktā noteikto pienākumu, jo sabiedrība nav iepazīstināta ar MK veikto izvērtējumu, kas ietvertu Latvijas ostu pārvaldības modeļa atbilstības izvērtējumu starptautiskajiem labas pārvaldības principiem un pamatotu ostu pārvaldības modeļa maiņas nepieciešamību.

LPS arī pilnībā pievienojas Liepājas pilsētas domes 2020. gada 14. jūlija lēmumā izteiktajam viedoklim par likumprojektu “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Jāuzsver, ka, LSEZ pārvaldi pārveidojot par kapitālsabiedrību, kurā valstij pieder ne mazāk kā divas trešdaļas kapitāla daļu, šajā jaunveidojamajā kapitālsabiedrībā no valsts puses paredzēts ieguldīt LSEZ šobrīd piederošo mantu, kā arī atstumt pašvaldību no reālas iespējas pārvaldīt 65% no savas teritorijas. Tā ir nepieņemama un prettiesiska teritorijas atņemšana no valsts puses un apdraud Liepājas pašvaldības sekmīgu tālāko funkcionēšanu un vietējo iedzīvotāju intereses.

Jaunajos likumprojektos nav izvērtēta pārvaldības modeļa maiņas negatīvā ietekme uz pašvaldības budžetu un ietekme uz reģiona attīstību, tiem trūkst pamatojuma un analīzes, kā arī nav apskatīta citu valstu prakse. Lielākā daļa Eiropas ostu atrodas pašvaldību kontrolē, piemēram, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā. Likumprojektu izstrādes gaitā pārkāpts labas likumdošanas princips, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas par labu sabiedrisko konsultāciju praksi, līdz ar to LPS tos neatbalsta.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU