DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība
2
2

Bez humanitārām zinātnēm nav iespējama sabiedrības ilgtspēja un ekonomikas attīstība

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Toms Grinbergs

Lai gan humanitāro zinātņu ietekme bieži vien nav izmērāma tiešu ekonomisku rādītāju veidā, nešaubīgi tās sniedz nozīmīgu pienesumu ekonomikai. Tā, piemēram, radošums kā nemateriāla vērtība ir izšķirošais faktors uzņēmējdarbības konkurētspējā. Vienlaikus humanitārās zinātnes ir nozīmīgas visai sabiedrībai, jo palīdz saglabāt Latvijas valstiskumu, latviešu valodu un nacionālās kultūras vērtības.

Pievieno vērtību arī ekonomikai


Izvēloties humanitāro zinātņu studijas, tās palīdz atrast atbildes un izprast valodu un kultūru lomu mūsdienu pasaulē. Saskatīt pasauli ne tikai tā, kā to redz citi, bet mums pašiem paskatīties uz sevi citu acīm palīdz studējot iegūtā starpkultūru kompetence. Tas, savukārt, palīdz sabiedrībai kopumā risināt dažādus aktuālus jautājumus, tostarp, tik kaislīgi vienmēr apspriestās integrācijas problēmas, Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākus jautājumus, drošības, vides un globālās veselības radītās problēmas.

Turklāt valodu un kultūru studijas palīdz piedalīties globālajā ekonomikā. Tur ir nepieciešama kritiskā un radošā domāšana, komunikācijas prasmes ne tikai dzimtajā valodā, bet arī vienā vai vairākās svešvalodās, dažādu  kultūru izpratne, informācijas ieguve, apstrāde un rakstiska un mutiska prezentācija dzimtajā valodā un svešvalodās. Pētot senākus un aktuālus 21. gadsimta diskursus dažādu valstu un kultūru kontekstā, humanitāro zinātņu fakultātes studenti iemācās  novērtēt kultūras pagātnes mantojumu un tagadnes nozīmi sabiedriskos procesos, pievēršot uzmanību to interpretācijai un kritiskam izvērtējumam.

Studijas palīdz izprast, kā atlasītā informācija, kas pasniegta, piemēram, bez konteksta, un valodniecisku līdzekļu izvēle ietekmē sabiedrības viedokli; kā valodas lietojums ietekmē domāšanu un uztveri; kā valodu ietekmē informācijas tehnoloģijas.


Intelektuālā bagāža palīdz profesionāli augt


Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes valodu un kultūru studiju programmas piedāvā pētniecībā balstītu humanitāru izglītību, bez kuras nav iedomājama izglītota un radoša sabiedrība. Studijas veicina katra studējošā personisko izaugsmi un labklājību, kā arī izglītota cilvēka konkurētspēju ekonomiskajā vidē. Ar mērķi nodrošināt starptautiski konkurētspējīgu izglītību Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē pašreiz pārmaiņas piedzīvo studiju programmu piedāvājums: no līdzšinējām 14 programmām top piecas jaunas studiju programmas un papildus tiek veidota līdz šim neīstenota studiju programma starpkultūru studiju jomā, sagaidot studētgribētājus jau pēc gada.

Pārmaiņu, ko pašreiz piedzīvo studiju programmas, galvenais uzdevums ir saglabāt esošo valodu un kultūru programmu unikālo piedāvājumu un radīt jaunu saturiski kvalitatīvu un interesantu filoloģisku piedāvājumu ikvienam domājošam, vispusīgi attīstītas personības alkstošam studentam. Pašlaik norit darbs pie vairāku programmu** izstrādes: top bakalaura studiju programmas “Anglistikas, Eiropas valodu un biznesa studijas” un “Filoloģija”, maģistra studiju programmas “Anglistika” un “Valodniecība, literatūrzinātne un reģionu kultūrstudijas”.  Pārmaiņas piedzīvo arī esošās doktora studiju programmas, kuru vietā top “Valodu un kultūru studijas”. Savukārt jaunveidojamā trīsgadīgā akadēmiskā bakalaura studiju programma “Austrumu – Rietumu starpkultūru studijas” sagatavos Āzijas un/vai Eiropas valodu un kultūru speciālistus.

Lai gan Humanitāro zinātņu  fakultātes absolventi ir nodarbināti konkrētās profesijās (tādās kā, piemēram, tulks, tulkotājs, valodu mācībspēks, terminologs, leksikogrāfs, redaktors, gids), humanitāro izglītību nedrīkstētu salīdzināt tikai ar konkrētu profesiju orientētu izglītību, kāda ir, piemēram, medicīnā. Tas bieži nav iespējams, jo saikne starp studiju gados iegūtajām kompetencēm un konkrētu profesiju varbūt nav tik uzskatāma, toties studiju laikā iegūtā intelektuālā bagāža un pilnveidotās caurviju prasmes ļauj humanitāro zinātņu studiju programmu absolventiem strādāt uzņēmumos un valsts iestādēs, muzejos un izdevniecībās, žurnālistikā un politikā, izglītības un tūrisma jomā.

* Autore Dr. philol. Indra Karapetjana ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne. Bijusi Anglistikas nodaļas vadītāja, Lietišķās valodniecības centra dibinātāja un vadītāja, Angļu filoloģijas bakalaura studiju programmas un Moderno valodu un biznesa studiju bakalaura studiju programmas direktore. Stažējusies Ņujorkas Universitātē ASV, lasījusi lekcijas un vadījusi seminārus vairākās Eiropas universitātēs, Indijā, ASV. Ir daudzu zinātnisku rakstu autore un starptautisku projektu vadītāja.

** Studiju programmas top projekta “Starptautiski konkurētspējīgu un Latvijas tautsaimniecības attīstību veicinošu studiju programmu izveide Latvijas Universitātē” (projekta Nr.8.2.1.0/18/A/015) ietvaros. Projektā piedalās astoņas Latvijas Universitātes fakultātes un tiek izstrādātas septiņpadsmit jaunas studiju programmas.  

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI