“Stipra un pret krīzēm noturīga Eiropas Savienība ir Latvijas interesēs, un ciešāka fiskālās politikas integrācija var būt svarīga savienības stiprināšanā. Ejot šajā virzienā, ir svarīgi nodrošināt, ka tiem, kas uzņemas no kopēja parāda izrietošās saistības, ir arī atbilstoša lemtspēja par resursu izlietojumu. Tādā nozīmē atzinīgi vērtējams, ka finanšu tirgos piesaistītie resursi tiek integrēti daudzgadu budžeta programmās ar tām noteikto lēmumu pieņemšanas un uzraudzības procedūru,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
EK piedāvā nākamajos 7 gados investēt 1,850 triljonus eiro (2018. gada cenās). 1,1 triljons eiro tiktu finansēts no dalībvalstu iemaksām nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kas notiktu līdzīgi kā finansējums tiek piešķirts arī pašlaik, savukārt 750 miljardi eiro tiktu iegūti, EK tos aizņemoties finanšu tirgos. 500 miljardi eiro no šīs summas tiktu piešķirti grantu veidā un 250 miljardi eiro – kā aizdevumi. Jāatzīmē, ka šī EK aizņemšanās ES vārdā, lai finansētu izdevumu programmas, ir jauns risinājums, kas palielina solidaritātes līmeni un stiprina ES integrāciju. Šo aizdevumu ir plānots atmaksāt laika periodā no 2027. līdz 2058. gadam. EK kā vienu no iespējām piedāvā šīs atmaksas veikt ar jauniem ES mēroga nodokļiem.
Ap 80% no šiem 750 miljardiem eiro (t.i. 560 miljardi eiro) tiks novirzīti Atjaunošanas un noturības instrumentam, kas faktiski būtu jauna budžeta programma ES daudzgadu budžeta ietvaros. Instruments pēc pieprasījuma atbalstīs dalībvalstu investīciju un reformu plānus, kurus tām būs jāsagatavo un jāiesniedz EK apstiprināšanai, un faktiski tas būs galvenais instruments COVID-19 pandēmijas izraisīto ekonomikas negatīvo seku mazināšanai. Vairāk nekā puse (310 miljardi eiro) tiks piešķirti kā neatmaksājama palīdzība, bet 250 miljardi eiro tiks piešķirti aizdevumu formā.
Tāpat 55 miljardi tiks mobilizēti, lai palielinātu pašreizējās kohēzijas politikas programmas. 5 miljardi eiro tiktu piešķirti jau šogad, veicot grozījumus ES daudzgadu budžeta ietvarā 2014. – 2020. gadam, bet 50 miljardi laika posmā no 2021. līdz 2022. gadam – no minētā EK aizņēmuma.
Domājot par atbalstu uzņēmējdarbības atveseļošanai un konkurētspējas nodrošināšanai, tiek piedāvāti papildu atbalsta mehānismi caur InvestEU – paplašinot tās iesaisti inovatīvos projektos, kā arī tiek domāts par uzņēmumu kapitāla bāzes stiprināšanu caur jaunu Solvency instrumentu. 26 miljardi eiro no EK aizņēmuma tiks piešķirti šīm programmām sagaidāmo zaudējumu segšanai atbalsta mehānismiem.
Latvija EK piedāvāto konceptuāli jauno pieeju izdevumu programmu finansēšanā ar kopīga parāda instrumentiem vērtē kā būtiski jaunu elementu ES arhitektūrā un redz to kā soli ES fiskālās savienības izveides virzienā. Latvijai ir svarīgi, lai Ekonomiskās atveseļošanās un noturības veicinošo instrumentu finansējums būtu pieejams visām dalībvalstīm, finansējuma piešķiršanu balstot uz objektīvu analīzi par dalībvalstu ekonomiskajām situācijām (t.sk. ekonomiskās attīstības un pirktspējas līmeni) un krīzes ietekmi uz ekonomiku.
Latvija turpina uzskatīt, ka būtiski nodrošināt pietiekamu finansējumu Kohēzijas un Kopējai lauksaimniecības politikai. Kohēzijas politika spēlē nozīmīgu lomu ilgtermiņa reformu virzībai, ekonomikas izaugsmei un dzīves līmeņa izlīdzināšanai ES.
Saredzam, ka Ekonomiskās atveseļošanās un noturības instruments varētu iekļaut ES atbalstu klimata un digitalizācijas mērķu īstenošanai, kas veicinās izaugsmi visos Eiropas reģionos un dalībvalstīs. Tāpat būtiskas ir publiskās investīcijas produktivitātes celšanai un strukturālo reformu atbalstam, lai nodrošinātu ekonomiku konverģenci ilgtermiņā.
Finanšu ministrija rūpīgi izvērtēs arī EK piedāvātās izmaiņas ES daudzgadu budžeta finansēšanas (t.s. pašu resursu) sistēmā, jo priekšlikums paredz ne tikai jaunu ieņēmumu avotu izveidi – ieņēmumi no emisiju kvotu tirdzniecības, ieņēmumi no nepārstrādātas plastmasas atkritumiem, ieņēmumi no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma, kā arī ieņēmumi no kopējā konsolidētā uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzes – bet arī pašu resursu maksimālās iemaksas griestu paaugstināšanu, kas nepieciešama, lai ES varētu nodrošināt aizņēmumus ārējos finanšu tirgos.
Paredzams, ka detalizēta nostāja tiks formulēta, gatavojoties Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmei.
Sarunas starp dalībvalstīm un ES institūcijām par nākamo ES daudzgadu budžetu ilgst jau divus gadus. Sagaidāms, ka galīgais kopapjoms un sadalījums pa programmām un fondiem būs atkarīgs no tuvākajos mēnešos pieņemtajiem lēmumiem.
