Pētījuma mērķis bija izvērtēt augsnes sagatavošanas metodes ietekmi uz stāda sakņu dziļumu, sakņu sauso masu un augšanas virzienu.
Pētījuma gaitā LVM apsaimniekotajos mežos visā Latvijas teritorijā tika izrakti un pētīti parastās egles un priedes ietvarstādi, kas bija 1– 3 gadus auguši sagatavotās augsnēs – ar pacilu metodi vai ar disku arklu sagatavotās vagās.
Novērots, ka dziļāku sakņu sistēmu izveido uz pacilām iestādītie kociņi, arī sakņu sistēma pacilās izplešas vienmērīgāk, tomēr sakņu sauso masu augsnes sagatavošanas metode vai augsnes tips neietekmē.
Pētījumā atklāja, ka vagās stādītie koki veido divpusēju sakņu sistēmu, paralēli vagai. Šī atziņa īpaši noderīga, jo norāda, ka, gatavojot augsni vagās, jāpievērš uzmanība arī valdošo vēju virzienam, jo sevišķi atjaunojot egļu audzes.
Starp sakņu augšanas virzienu un debespusēm korelācija netika atrasta.
