“Komisija viennozīmīgi uzstāj uz to, ka ir nepieciešams politisks lēmums nekavējoties atcelt obligātās iepirkuma komponentes sistēmu. Šai sāgai ir jābeidzas, un tur vairs nav argumentu, kāpēc būtu jābūt saudzīgiem pret šajā afērā iesaistītajiem. Vienlaikus vēršu uzmanību, ka visos izpildvaras līmeņos ir jāpārskata spēja uzņemties atbildību un rīkoties, jo obligātās iepirkuma komponentes sistēma ir piemērs tam, ka visas tieši vai netieši iesaistītās puses - institūcijas, Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Ministru kabinets, Valsts kanceleja, tiesībsargājošās institūcijas, Saeima, pat prezidenti – bija kļuvušas “neredzīgas” un “nedzirdīgas” attiecībā pret acīmredzamiem pārkāpumiem, kas ļāva sistēmai eksistēt tik ilgus gadus. Pietrūka politiskas gribas pielikt punktu,” iepriekš pauda komisijas priekšsēdētāja Ieva Krapāne.
Galaziņojumā norādīts, ka politiskā atbildība par neatbilstošu valsts atbalstu enerģētikas nozarē, tostarp, obligātās iepirkuma komponentes afēru, gulstas solidāri uz visām amatpersonām, kuras pieļāvušas tās izveidošanu un pastāvēšanu.
Galaziņojumā arī secināts, ka kopš 1997.gada OIK jautājumos nav nodrošināta savlaicīga un atbilstoša parlamentārā kontrole. Saeima ir konstatējusi nepilnības tiesiskajā regulējumā un izpildvaras darbībā, bet nav devusi uzdevumus izpildvarai nekavējoties novērst trūkumus.
OIK shēma ir saistīta ar valsts pārvaldes aparāta apzinātu rīcību aplama tiesiskā regulējuma ietvaros, zinot, kādas potenciālās sekas tas radīs. Šāda rīcība ir pretēja sabiedrības interesēm un demokrātiskas valsts tiesību principiem. Turklāt komisija saskārusies arī ar izpildvaras pārstāvju informācijas noklusēšanu un sagrozīšanu no izpildvaras pārstāvju puses, atzīmēja I.Krapāne.
Tāpat komisijas galaziņojumā norādīts, ka valsts atbalsta politika enerģētikā nav pārskatāma, savstarpēji koordinēta un uzraudzīta un nozarē nav nodrošināta vienota plānošana mērķu sasniegšanai. Pieņemtie lēmumi par elektroenerģijas obligāto iepirkumu, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, un elektroenerģijas iepirkuma cenu ir vērsti uz noteiktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jomā strādājošu komersantu atbalstu, nevis nodrošina Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošu risinājumu. Situāciju ir pasliktinājusi atsevišķu komersantu pretlikumīgā rīcība, un tās atklāšana un pierādīšana ir prasījusi ievērojamus sabiedrības resursus un iekavējusies kontrolējošo institūciju samazinātās kapacitātes dēļ.
Kā pozitīvs faktors galaziņojumā minēta uzsāktā kontroles mehānisma sakārtošana, atbildību par tā izpildi uzticot Būvniecības valsts kontroles birojam. Vienlaikus norādīts, ka šobrīd biroja pārbaužu kapacitāte darbinieku trūkuma dēļ nepārsniedz 50 staciju klātienes kontroles gadā. Tādējādi sabiedrībai tiek radīts papildu apdraudējums, pieļaujot iespējamību, ka negodīgi komersanti turpina darbību. Papildus sabiedrisko apdraudējumu rada kriminālizmeklēšanas iestāžu kapacitātes samazināšanās, tostarp uz personāla kvalifikācijas trūkuma pamata.
Parlamentārās izmeklēšanas ziņojumam savu atsevišķo redzējumu pievienojis komisijas deputāts Viktors Valainis.
OIK parlamentārās izmeklēšanas komisija tika izveidota pagājušā gada jūnijā, lai izvērtētu OIK atbalsta ieviešanas mērķus, ietekmi, kritērijus atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017.gada 24.aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību.
