DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. februārī, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

2019. gadā Latvijā bija nodarbināti 65 % iedzīvotāju

2019. gadā Latvijā bija nodarbināti 910 tūkstoši jeb 65 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2018. gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,5 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 0,6 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita pieaugums bija būvniecībā, finanšu un apdrošināšanas jomā, valsts pārvaldē un aizsardzībā; obligātajā sociālajā apdrošināšanā, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

Pagājušajā gadā no kopējā nodarbināto skaita 3,6 tūkstoši iedzīvotāju bija iesaistīti Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, piemēram, algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, saglabājot reģistrētā bezdarbnieka statusu.

2019. gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 913,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 4,7 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 65,4 %, kas ir par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Lai gan kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu¹ vidējo līmeni (2019. gada 3. ceturksnī ES – 61,2 %), 4. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,2 %, savukārt Lietuvā – 65,7 %.

Nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā pa ceturkšņiem
(procentos)

Datu avots: Eurostat datubāze, 2019. gada 4. ceturkšņa dati – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

2019. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 31,8 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2018. gadā. Nodarbināti bija 54,5 tūkstoši jauniešu (2018. gadā – 57,4 tūkstoši). 4. ceturksnī nodarbināto jauniešu skaits, salīdzinot ar 3. ceturksni, palielinājās par 0,7 tūkstošiem jeb 1,2 % un bija 57,1 tūkstotis.

Pērn pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,9 stundas, kas ir par 0,4 stundām mazāk nekā 2018. gadā. 2019. gada 4. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,8 stundas, kas ir par 0,8 stundām mazāk nekā 3. ceturksnī.

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, par 4,2 procentpunktiem pieauga darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro (2019. gadā – 29,9 %), bet darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, palielinājies par 1,2 procentpunktiem (2019. gadā – 5,3 %). Līdz 25,8 % (kritums par 4,7 procentpunktiem) samazinājies darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī. Minimālo algu² vai mazāk saņēma 116,0 tūkstoši jeb 14,4 % darbinieku, kas ir par 2,5 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. 2019. gadā reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām vērojams Latgalē, kur 23,6 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, palielinājies līdz 23,7 % (pieaugums par 0,7 procentpunktiem). Minimālo algu vai mazāk saņēma 115,6 tūkstoši jeb 14,3 % darbinieku, kas ir par 1,9 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada 3. ceturksnī.

2019. gadā 2,7 % darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,3 % darba samaksas lielumu nenorādīja.

Darbinieku sadalījums pēc mēneša neto darba samaksas lieluma pamatdarbā
(procentos)

 

2018. gads

2019. gads

2019. gada

1. cet.

2. cet.

3. cet.

4. cet.

Darbinieki

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

līdz 450,00 EUR

30,5

25,8

29,0

27,7

23,0

23,7

darbinieki, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk

16,9

14,4

15,3

15,6

12,4

14,3

450,01–700,00 EUR

34,4

34,0

34,8

31,5

34,3

35,3

700,01–1400,00 EUR

25,7

29,9

26,4

30,2

31,8

31,1

1400,01 EUR un vairāk

4,1

5,3

4,4

5,3

5,9

5,5

netika aprēķināta vai izmaksāta

2,6

2,7

2,8

2,9

2,4

2,6

netika norādīta

2,7

2,3

2,6

2,4

2,6

1,8

 

2019. gadā Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 16,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 27,9 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, savukārt 4. ceturksnī – 3,9 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,9 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Darbaspēka apsekojuma rezultāti publicēti CSP datubāzē sadaļā Nodarbinātība un bezdarbs:

¹ Eiropas Savienības vidējie rādītāji par 28 ES dalībvalstīm.

² 2018. un 2019. gadā minimālā darba alga bija 430 eiro.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU