Vēstulē, kas adresēta iekšlietu ministram S.Ģirģenam, tieslietu ministram J.Bordānam, Valsts policijas (VP) priekšnieka pienākumu izpildītājam A.Grišinam, Valsts robežsardzes (VRS) priekšniekam G.Pujātam, Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniecei I.Spurei, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšniekam O.Āboliņam, kā arī nosūtīta zināšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam J.Straumem, LIDA vērš uzmanību uz to, ka šī gada sākumā, stājoties spēkā grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 806 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru”, LIDA saņēma vairāku biedru sūdzības, ka solītais algas pielikums ir ļoti simbolisks (30-40 euro pirms nodokļu nomaksas), un tas nekādā veidā nepalīdzēs zemāk atalgoto nodarbināto motivēšanai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka paralēli tam zemāko atalgojumu saņemošajām amatpersonām “nogrieztas” līdz šim noteiktās piemaksas, piemēram, par personīgo darba ieguldījumu, tādejādi ievērojami samazinot reāli saņemamā atalgojuma apmēru. Kā piemēru LIDA norāda kādas VP amatpersonas sniegto informāciju, no kuras izriet, ka pēc algas pielikuma reālais atalgojums samazinājies par 80 euro. Tāpat biedri informējuši, ka vairākas augstāka ranga amatpersonas saņēmušas lielus algas pielikumus (150-250 euro).
Savā vēstule LIDA norāda, ka iepazīstoties ar noteikumu grozījumu anotāciju, konstatējams, ka tās “mērķis ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes viszemāk atalgoto amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgas palielināšanu un personāla resursu piesaisti un atjaunošanu, kā arī normatīvajiem aktiem atbilstošas mēnešalgas noteikšanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām, kas veic ar izmeklēšanu saistītus amata pienākumus”. Līdz ar to secināms, ka grozījumi tika izdarīti ar mērķi nodrošināt viszemāk algoto amatpersonu mēnešalgas palielināšanu, lai piesaistītu dienestiem jaunas amatpersonas, kā arī palielināt izmeklētāju atalgojumu. Noteikumu grozījumu projektu 2019. gada augustā atbalstīja arī LIDA, tieši norādot, ka “nav noslēpums, ka šobrīd arī tiesībsargājošās iestādes saskaras ar lielu personāla trūkumu, kas, savukārt noved pie iestāžu funkciju apgrūtinātas izpildes un kapacitātes mazināšanās. LIDA rīcībā ir dokumenti, no kuriem izriet, ka atsevišķās struktūrvienībās nekomplekta skaits sasniedz pat 47%. Tādejādi ir secināms, ka situācija ir sevišķi svarīga un prasa neatliekamus risinājumus, jo, neceļot atalgojumu Iekšlietu nozarē, tiek apdraudēta visas sabiedrības drošība. Ir ārkārtīgi svarīgi paredzēt taisnīgu atalgojumu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. LIDA norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi pēc iespējas ātrāk celt atalgojumu zemāk atalgotajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, tai skaitā, ne tikai kadetiem. Tāpat LIDA norāda, ka ir nepieciešams nodrošināt personāla atjaunošanos, un mēnešalgas celšana kadetiem varētu būt viens no veiksmīgākajiem instrumentiem mērķa īstenošanai”, tādejādi atbalstot grozījumus, kas paredzēti tieši zemāk atalgoto amatpersonu motivēšanai, palielinot samaksu par darbu.
„Iepazīstoties ar pavēlēm par mēnešalgas noteikšanu 2020. gadā, kontekstā ar biedru sniegto informāciju, LIDA ieskatā, ir saskatāmi riski tam, ka pavēles par mēnešalgu apmēra noteikšanu 2020. gadā, kā arī rīkojumi par piemaksas pārtraukšanu, ir izdoti neatbilstoši noteikumu grozījumu mērķim, jo šīs darbības kopsakarā ir veicinājušas tieši pretēju situāciju tai, kas bija par pamatu grozījumu pieņemšanai.” situāciju komentē LIDA Valdes priekšsēdētājs A.Augustāns.
Turpinot A.Augustāns norāda: „Lai arī ir saprotams, ka, piemēram, piemaksa ir atalgojuma “mainīgā” daļa (t.i. tai nav patstāvīgs raksturs), iestādei ir jāvirzās uz personāla motivēšanu, korupcijas risku novēršanu. Taču šobrīd, ar veikto darbību kopumu, mūsu ieskatā tiek panākts tieši pretējs efekts. Runājot konkrēti par piemaksām ir jāatceras, ka jebkuras piemaksas noteikšanai jāpastāv objektīviem iemesli un apstākļiem, pamatojoties uz kuriem tā tiek piešķirta. Piemaksas atcelšanai arī ir jāpastāv tādiem pat apstākļiem, respektīvi, ir jābeidzas tiem iemesliem un apstākļiem, pamatojoties uz kuriem piemaksa tika noteikta.”
Diemžēl šobrīd, ik dienas LIDA saņem trauksmes signālus no nodarbinātajiem, kuri neizprot izmaiņas mēnešalgu noteikšanas kārtībā, kuriem tā šķiet negodprātīga, kuriem neviens nespēj izskaidrot, kādēļ šāda situācija radusies. Tieši šāda rīcība vēl vairāk ietekmē nodarbināto motivāciju atbilstoši un korekti veikt dienesta pienākumus, jo rada izjūtu, ka darba devējam nav būtiski saglabāt dienestā zemāk atalgotās amatpersonas. Tas, savukārt, var pasliktināt jau tā smago situāciju ar nepieciešamo darbinieku skaita komplektēšanu dienestos, jo darbinieku aizplūšana no zemāk atalgotajiem amatiem var kļūt vēl intensīvāka.
Savā vēstulē LIDA norāda arī uz to, ka minētie grozījumi tika skatīti un pieņemti pamatojoties uz datiem, kas balstīti uz informāciju par ekonomisko situāciju valstī 2016. gadā, bet, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, līdz 2019. gada decembrim, patēriņa cenu pārmaiņas (inflācijas) līmenis cēlies par 10,1 procentu, tomēr noteikumu grozījumos tas nav ņemts vērā.
“Situācija ir satraucoša, lai neteiktu vairāk!” noslēgumā saka A.Augustāns. ”Tomēr LIDA ir sagatavojusi un iesniegusi izvērtēšanai divus variantus, kā vērst to par labu, vismaz daļēji. Kā vienu no iespējamajiem risinājumiem mēs piedāvājam 2020. gada laikā segt starpību, kas radusies saistībā ar piemaksas izmaksas pārtraukšanu, kompensēt prēmijas veidā. Otrs variants, kuru iesniedzām izvērtēšanai, ir izdot rīkojumus, attiecībā uz amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm līdz 6. mēnešalgu grupai, kuri paredzētu, ka šo amatpersonu nostrādātās virsstundas tiks kompensētas ar piemaksu 100 procentu apmērā, nevis piešķirts kompensējošais atpūtas laiks, izņemot gadījumus, ja persona apmaksai nepiekrīt, taču vēlas kompensāciju saņemt atpūtas laika veidā. LIDA skatījumā nepastāv objektīvi šķēršļi, lai šādi varianti netiktu īstenoti, jo ir saprotams, ka, lai turpinātu pildīt dienestu funkcijas, būs nepieciešami papildus finanšu līdzekļi personāla nodrošināšanai.”.
