Latvijas pievienošanās Aliansei atbilst ASV un Baltijas valstu prezidentu 2018. gada 3. aprīļa kopīgajā deklarācijā teiktajam, ka mūsu partnerība ir balstīta kopīgos centienos uzturēt demokrātijas, indivīda brīvību un tiesiskuma principus. Tādējādi Latvijai ir jāizmanto tās iespējas, kur mūsu un ASV intereses starptautiskajā politikā saskan, kā tas ir Alianses gadījumā ar atbalstu vienai no cilvēktiesību pamatbrīvībām – reliģijas brīvībai. Kopīga iestāšanās pret vajāšanām reliģiskās pārliecības dēļ palīdzēs stiprināt šīs brīvības starptautiskā mērogā. Ārlietu ministrija ir atbalstījusi arī vairākas citas starptautiskas iniciatīvas, kas vērstas uz reliģijas brīvības nostiprināšanu globālā mērogā un iestāšanos pret vajāšanām reliģiskās pārliecības dēļ.
“Latvija atbalsta informācijas apmaiņas koordināciju starp Alianses dalībvalstīm, nevalstiskajām organizācijām un akadēmiskajām institūcijām, lai identificētu iespējamos resursus reliģijas vai ticības brīvības veicināšanai. Lai cīnītos pret zaimošanu, ir jāizmanto vārda un mediju brīvības instrumenti. Latvija vienmēr ir stingri pieturējusies pie principa, ka vārda brīvību nedrīkst ierobežot, tostarp, sasaistē ar tiesībām praktizēt, sludināt un nevardarbīgā ceļā aizstāvēt savus reliģiskos uzskatus,” Alianses dibināšanas pasākumā uzsvēra E.Rinkēvičs.
Alianses pamats ir ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas (Universal Declaration of Human Rights) 18. pants, kas paredz tiesības mainīt savu reliģiju vai uzskatus, būt neticīgam, kā arī vienam vai sabiedrībā lūgties, godināt un nodarboties ar citām reliģiskām darbībām. Alianses izveides pamatā ir arī citi starptautiski un reģionāli dokumenti.
Šīs Alianses mērķi ir pastiprināt reliģijas un ticības brīvības tiesību aizstāvību visā pasaulē un veicināt atbildību tiem, kas neievēro reliģijas vai ticības brīvību, kā arī radīt platformu, lai koordinētu valdību, parlamentāriešu un pilsoniskās sabiedrības centienus šo tiesību veicināšanā.
Tādējādi Alianses dalībvalstis apņemas ievērot savas starptautiskās saistības, kas izriet no ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām attiecībā uz domas, apziņas un reliģijas vai pārliecības brīvību. Alianses dalībvalstis ir atvērtas sadarbībai dažādu reģionu ietvaros un tās apņemas savā starpā sadarboties, konsultēties un koordinēt rīcību uz brīvprātības principa pamata un saskaņot rīcību gan iekšēji, gan ārēji. Tāpat Alianses dalībvalstis apņemas balstīt savu darbību uz cilvēktiesību principiem, kā arī veicināt tās cilvēktiesības, kas ir nepieciešamas tiesību uz reliģijas vai ticības brīvības īstenošanai.
No Eiropas Savienības valstīm ASV valsts sekretāra M. Pompeo ielūgumu piedalīties Alianses dibināšanas pasākumā Vašingtonā saņēmušas Latvija, Igaunija, Lietuva, Ungārija, Norvēģija, Polija, Zviedrija, Slovākija, Vācija, Nīderlande, Spānija, Čehija, Īrija, Austrija, Grieķija.
Informācijai
Latvijas nacionālais tiesiskais regulējums un prakse atbilst Alianses kritērijiem. Latvijas Republikas Satversmes 99. panta 1.daļa nosaka, ka līdzās tiesībām uz domas un apziņas brīvību ikvienam ir tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību. Latvijas iedzīvotāju tiesības uz reliģijas brīvību garantē Reliģisko organizāciju likums. Latvijā nav pieņemamas reliģiskas neiecietības izpausmes. Latvijā ir paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu. Latvijā veiksmīgi sadzīvo dažādas reliģiskās kopienas. Sadarbība starp kristiešu konfesijām Latvijā ir starptautiski augsti novērtēta.
