Ārlietu ministre Baiba Braže, uzrunājot klātesošos, aicināja nest latvietību pasaulē gan individuālā, gan valstiskā līmenī.
“Mūsu valsts pamatā ir latviešu valoda un kultūra. Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur ir iespējama latviešu valodas tālāka attīstība un kur varam latviešu valodu pilnvērtīgi aizsargāt un kopt.
Vairāk nekā simt gadu pastāvēšanas laikā Latvijas ārlietu dienests vienmēr ar lepnumu ir sargājis mūsu valodu. Arī okupācijas laikā mūsu diplomāti trimdā turpināja strādāt, saglabājot nākamajām paaudzēm Latvijas vārdu, karogu un latviešu valodu.
Vairāk nekā 50 gadus ilgā padomju okupācija un rusifikācijas atstāja lielu negatīvu ietekmi gan uz etnisko sastāvu, gan latviešu valodas situāciju Latvijā. Tomēr tā nespēja slāpēt latviešu vēlmi dzīvot brīvā valstī un runāta savā valodā. Kopš neatkarības atjaunošanas ir ieguldīts darbs, nostiprinot latviešu valodu kā vienu no Eiropas Savienības valodām un uzvarot tiesvedības starptautiskajās tiesās latviešu valodas aizstāvībai, lai Latvijā neveidotos paralēlas sabiedrības.”
Ministre arī pauda gandarījumu, ka no 193 ANO dalībvalstīm latviešu valoda digitālajā pielietojumā ir augstajā 35. vietā pasaulē.
Viņa arī norādīja, ka daudzās ārvalstu vizītēs ir tikusies gan ar latviešu kopienām, gan studentiem, kuri apgūst latviešu valodu – piemēram, nesenajās darba vizītēs Korejā un Japānā. Tas iedvesmo – ar kādu lepnumu un aizrautību cilvēki visdažādākajās pasaules malās runā vai mācās runāt latviski, lai uzturētu saikni ar Latviju.
Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks uzsvēra valodas lomu cīņā par demokrātijas noturību pret ārējo un iekšējo spiedienu. A. Kužnieks īpaši akcentēja šonedēļ publicēto Eiropas Savienības iniciatīvu “Eiropas demokrātijas vairogs”, kura satur jaunas iniciatīvas dezinformācijas apkarošanai.
Konferencē piedalījās vairāk nekā 100 ES un Latvijas iestāžu pārstāvji, tulkošanas nozares, valodas tehnoloģiju un citu jomu profesionāļi. Dalībnieki diskutēja par to kā nodrošināt sabiedrībai pieejamo vēstījumu precizitāti, īpašu uzmanību pievērošot ES tekstu skaidrībai un valodas speciālistu lomai tās nodrošināšanā.
Dalībnieki pārrunāja arī valodas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta ietekmi ne vien uz tulkošanas procesu, bet arī informācijas pieejamību un tās kvalitāti. Tika diskutēts arī par pasaules politiskās situācijas ietekmi uz to, kā izskan dažādi vēstījumi publiskajā telpā, un informācijas sniegšanas ētiskajiem aspektiem.
Pasākumu vadīja Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta C.1 departamenta Latviešu valodas 1. nodaļas vadītāja Liena Muskare, savukārt sesijas vadīja Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta C.1 departamenta Latviešu valodas 2.nodaļas vadītāja Iveta Rancāne-Abarte un Valsts valodas centra Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs, direktora vietnieks attīstības jautājumos Arturs Krastiņš.
Konferenci organizēja Ārlietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorātu, Valsts valodas centru un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.
