Minēto Ministru kabineta grozījumu projekta anotācijā lasāms, ka tie rosināti pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rekomendācijām par korupcijas risku novēršanu tiesībsargājošajās institūcijās, kā arī Koncepciju par korupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās. KNAB savā rekomendācijā norādīja, ka zems un korupcijas risku paaugstinošs atalgojums ir summa, kas pēc nodokļu nomaksas ir vismaz Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais iztikas minimums, uzskatot, ka amatpersonai jāspēj uzturēt sevi un 1,5 apgādājamos.
Tāpat anotācijā redzams, ka izstrādājot grozījumus, to autori atsaucas uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par 2016.gadu, saskaņā ar kuriem izdevumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 332,93 euro. Līdz ar to, pieņemot, ka amatpersonai, kura ieņem amatu, kas pakļauts korupcijas riskam, jānodrošina sevi un 1,5 apgādājamos, mēneša vidējiem neto ienākumiem būtu jāsasniedz 832 euro (bruto – 900 euro). Un norāda uz to, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu, kuru amati ir klasificēti līdz 6.mēnešalgu grupai (ieskaitot), mēnešalga nesasniedz minēto slieksni, radot ne tikai korupcijas, bet arī personāla piesaistes un aizplūšanas riskus. Vienlaikus, lai nodrošinātu amatpersonu atlīdzības piramīdu, iestādei izvērtējot, ir nepieciešams pārskatīt arī citās hierarhiski augstākās mēnešalgu grupās klasificēto amatu amatpersonu mēnešalgu (piemēram, operatīvais dežuranta vietnieks, inspektors, sektora priekšnieks (7.mēnešalgu grupa) vai posteņa komandieris, vecākais inspektors (8.mēnešalgu grupa)), lai netiktu izjaukta vienota atlīdzības sistēma, jo zemākas mēnešalgu grupas amatā esoša amatpersona var saņemt lielāku atlīdzību, ievērojot piemaksu par naktsdarbu un virsstundu darbu, nekā vadītājs, kas veic sarežģītākus un atbildīgākus pienākumus.
Minēto KNAB rekomendāciju izpildei, saskaņā ar Iekšlietu ministrijas (IeM) veiktajiem aprēķiniem, 2020.gadā bija papildus nepieciešami 27 milj euro. Ministru kabinets, izstrādājot 2020.gada budžetu, IeM papildus piešķīra 18.9 milj euro, savukārt atalgojuma palielināšanai IeM novirzīja 10.7, sadalot tos starp visiem sistēmas dienestiem.
Janvāra menesī dienestu (Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes) priekšnieki izdeva rīkojuma dokumentus, ar kuriem tika noteikts amatpersonu atalgojums 2020.gadā. Pēc šo dokumentu izdošanas Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) sāka saņemt informāciju no biedriem par to, ka, iespējams, minētie līdzekļi nav sadalīti nedz atbilstoši KNAB rekomendāciju būtībai, nedz ievērojot vienlīdzības principus starp pašiem dienējošajiem.
„Ja runājam īsumā, tad, saskaņā ar biedru sniegto informāciju, atkārtojas 2016.gada situācija, kad tika ieviesta patreiz spēkā esošā atlīdzības sistēma – kādam algas pielikums ir mērāms vien dažos euro, bet kādam citam – dažos simtos, bet vēl kāds, iespējams, saņems pat mazāk, jo kaut ko pieliekot vienā pozīcijā tiek vairāk atņemts no citas.” saņemto informāciju kritiski vērtē LIDA Valdes priekšsēdētājs A.Augustāns. „Lai arī pagaidām LIDA nav saņēmusi oficiālus biedru iesniegumus ar konkrētiem skaitļiem un mums nav pieejami arī dienestu priekšnieku izdotie rīkojuma dokumenti attiecībā uz atalgojuma apmēru 2020.gadā, jau esam uzsākuši apkopot un analizēt biedru sniegto informāciju. Domājams, ka situācija, kā arī tālākās iespējamās LIDA darbības, kļūs skaidrākas pēc 7.februāra, kad visas amatpersonas būs saņēmušas savu atalgojumu par janvāra mēnesi un varēsim strādāt jau ar konkrētiem skaitļiem, nevis tikai pieņēmumiem.”.
Turpinot A.Augustāns norāda: „Kad tika pieņemti grozījumi 806.noteikumos un Ministru kabinets lēma par papildus finansējuma piešķiršanu, LIDA norādīja uz to, ka, lai arī to apjoms nav tāds, kā sākotnēji prasīts, ir pārliecība, ka dienestu priekšnieki, profesionāli plānojot iestādes darbību un budžeta līdzekļu faktisko izlietojumu, nosakot kā prioritāti attīstību caur dienesta apstākļu, tai skaitā atalgojuma, uzlabošanu, spēs šos līdzekļus izmantot lietderīgi, gūstot maksimālo labumu no to izlietošanas. Pašlaik varētu rasties iespaids, ka minētā pārliecība ir bijusi nepamatota, tomēr par to pāragri spriest. Apkoposim informāciju, izanalizēsim to un aicināsim pie sarunu galda dienestu vadību, lai uzklausītu iestādes viedokli par radušos situāciju, tās cēloņiem un argumentiem tieši šādai finansējuma sadalei.”
Runājot par iespējamajiem situācijas cēloņiem A.Augustāns norāda uz to, ka „LIDA jau vairākkārtīgi ir uzsvērusi to, ka sociālo dialogu starp arodbiedrību un dienestiem, kā arī ministriju, ir nepieciešams uzlabot. Informācijas apmaiņa un dialogs mūsu starpā ir, bet diemžēl vairumā gadījumu tas ir post factum, kad lēmumi jau ir pieņemti, darbības veiktas un iezīmējušās to negatīvās sekas uz nodarbinātajiem. Notiek cīņa ar sekām. Tomēr daudz efektīvāk būtu, ja sociālie partneri tiktu iesaistīti jau lēmumu pieņemšanas procesā. Tādejādi pirms lēmuma piņemšanas tiktu gan uzklausīts nodarbināto viedoklis, gan mazināts iestādes administratīvais slogs, kas tai rodas situācijās, kad arodbiedrība šos lēmumus apstrīd un norāda uz nepilnībām tajos, kā rezultātā nereti rodas nepieciešamība tos pārskatīt un mainīt. Spilgts piemērs tam ir pagājušā gada nogalē virzītie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Grozījumu likumprojekts līdz mums nonāca tikai īsu brīdi pirms tā izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē. Tomēr mēs uzspējām aizkavēt, es pat teiktu apstādināt tā tālāko virzību, jo tajā nebija paredzētas nekādu pozitīvas izmaiņas saistībā ar iekšlietu sistēmā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbināto atalgojumu. Situācija, kurā tiek izstrādāti grozījumi tiks svarīgā normatīvajā aktā, nepieaicinot sociālos partnerus, nav normāla. Demokrātiskā un tiesiskā valstī šādiem procesiem jānotiek pieaicinot un uzklausot visu pušu viedokli, tai skaitā nodarbināto, kurus pārstāv arodbiedrība. Mēs turpināsim pieturēties pie jau 2019.gada sākumā izvirzītā mērķa- jāpanāk grozījumi Atlīdzības likumā, kuri, pirmkārt, noteiktu, ka minimālā alga dienestos nav mazāka par divu valstī noteikto minimālo mēnešalgu summu vai vidējo mēnešalgu valstī, un otrkārt – ar likumu ir jāparedz, ka atalgojuma apmērs regulāri tiek pārskatīts, palielinot to par pārskata perioda inflācijas un iekšzemes kopprodukta pieauguma procentpunktu summu. Ar mūsu biedru atbalstu mēs to arī sasniegsim.”.
