Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena teica: “Šī Komisija ir apņēmusies risināt tādas mūsu sabiedrību skarošas problēmas kā, piemēram, klimata pārmaiņas, digitalizācija un migrācija. Mēs esam apņēmušies īstenot Eiropas zaļo kursu un uzlabot Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu iespējas digitālās pārveides laikmetā. Šī darba programma palīdzēs veidot Savienību, kas tiecas uz augstākiem mērķiem.”
Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Marošs Šefčovičs, kurš atbild par iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu, sacīja: “Mūsu ieceru īstenošanai ir vajadzīgs kopīgs darbs starp visām iestādēm, dalībvalstīm un galvenajiem partneriem. Tāpēc Komisijas darba programmā ir atspoguļotas arī Eiropas Parlamenta un Eiropadomes galvenās prioritātes. Turklāt darba programmā mēs esam pirmo reizi integrējuši atziņas par ilgtermiņa tendencēm, kas ietekmē mūsu ekonomiku un sabiedrību. Stratēģiska nākotnes plānošana kalpos par orientieri, kas virzīs mūsu darbu brīdī, kad veidosim nākotnes prasībām atbilstošu politiku, ar kuru tiek aktīvi risinātas visu eiropiešu vajadzības un stiprināts mūsu Savienības ģeopolitiskais stāvoklis.”
Uzsākot pāreju uz taisnīgu, klimatneitrālu un digitālu Eiropu
Turpmāk uzskaitītos sešus galvenos uzstādījumus, kurus izvirzījusi Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisija 2020. gadā sāks pārvērst konkrētās iniciatīvās, kas tiks apspriestas un īstenotas sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm un citiem partneriem.
- Zaļais kurss Eiropai – pēc tam, kad jau 2019. gada decembrī un 2020. gada janvārī tika iesniegtas pirmās svarīgākās iniciatīvas, Eiropas Komisija ierosinās Eiropas tiesību aktu klimata jomā, lai tiesību aktos nostiprinātu oglekļa emisiju neitralitātes mērķi 2050. gadam. Eiropas klimata paktā tiks apvienoti visi šie centieni, iesaistot reģionus, vietējās kopienas, pilsonisko sabiedrību, skolas, nozares pārstāvjus un privātpersonas. Eiropas Savienība arī uzņemsies vadību starptautiskajās sarunās pirms Glāzgovā paredzētās COP26 konferences. Komisija nāks klajā ar iniciatīvām, kuru nolūks ir cīnīties pret bioloģiskās daudzveidības zudumu un – ar stratēģijas “No saimniecības – galdā” palīdzību – atbalstīt lauksaimniekus, lai tie ilgtspējīgākā veidā spētu piedāvāt kvalitatīvu un nekaitīgu pārtiku par pieejamām cenām.
- Eiropa, kas atbilst digitālā laikmeta prasībām – jauna Eiropas datu stratēģija ļaus mūsu Savienībai maksimāli izmantot to milzīgo vērtību, kāda digitālajā ekonomikā ir nepersondatiem kā aizvien svarīgākiem un atkalizmantojamiem resursiem. Minētā stratēģija ietvers digitālo datu potenciāla pēc iespējas labāku izmantošanu, kā arī tāda mākslīgā intelekta attīstīšanu un ieviešanu, ar kuru tiek ievērotas mūsu Eiropas vērtības un pamattiesības. Jauna Eiropas rūpniecības stratēģija stiprinās mūsu rūpniecības un inovācijas spējas, savukārt digitālo pakalpojumu tiesību akts uzlabos digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un palīdzēs mazākiem uzņēmumiem nodrošināt juridisko skaidrību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas tiem ir vajadzīgi.
- Ekonomika, kas darbojas cilvēku labā – pēc tam, kad Komisija 2020. gada janvārī nāca klajā ar pirmajām idejām par spēcīgu sociālo Eiropu, tā rīkosies, lai mūsu unikālajā sociālajā tirgus ekonomikā integrētu gan digitālo pārveidi, gan klimata pārmaiņas, nodrošinot to, ka mūsu ekonomikā roku rokā iet sociālais taisnīgums, ilgtspēja un ekonomikas izaugsme. Komisija, vienlaikus ievērojot valstu tradīcijas, nāks klajā ar priekšlikumiem, kuru mērķis ir garantēt taisnīgu minimālo algu darba ņēmējiem Eiropas Savienībā, kā arī ar priekšlikumiem par Eiropas bezdarba pabalstu pārapdrošināšanas shēmu un iniciatīvām efektīvas un taisnīgas nodokļu sistēmas nodrošināšanai. Komisija arī ierosinās Eiropas Garantiju bērniem, lai nodrošinātu to, ka bērniem ir piekļuve pamatpakalpojumiem, un uzlabos shēmu “Garantija jauniešiem”, lai atbalstītu jauniešu izglītību, kā arī viņiem vajadzīgo apmācību un nodarbinātības iespējas.
- Spēcīgāka Eiropa pasaulē – Komisija izstrādās jaunas stratēģijas sadarbībai ar mūsu kaimiņvalstīm Āfrikā un Rietumbalkānos. Komisija turpinās uzstāt uz pievienošanās sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Vienlaikus tā centīsies saglabāt dinamiku, ierosinot veidus, kā var pilnveidot pievienošanās procesu, tostarp attiecībā uz paplašināšanās metodi un uzlabotu satvaru ieguldījumu veikšanai. Mēs joprojām esam apņēmušies aizsargāt, atjaunot un pilnveidot uz noteikumiem balstīto kārtību, lai panāktu, ka tā atbilst mūsdienu realitātei. Lai palielinātu Komisijas ģeopolitisko lomu, visām darba programmā ietvertajām iniciatīvām būs spēcīga ārējā dimensija.
- Eiropiešu dzīvesveida veicināšana – Komisija nāks klajā ar jaunu Migrācijas un patvēruma paktu – patvēruma politikas reformas centrālo elementu. Komisija arī atbalstīs eiropiešu veselības aizsardzību un uzņemsies vadību cīņā pret vēzi. Iniciatīvas palīdzēs palielināt ieguldījumus cilvēku prasmēs, kā arī palīdzēs viņiem pārvarēt digitālās un ekoloģiskās pārveides radītās problēmas. Komisija arī nāks klajā ar jaunu ES drošības savienības stratēģiju, kurā izklāstītas jomas, kurās Savienība var radīt pievienoto vērtību, lai atbalstītu dalībvalstis drošības garantēšanā – sākot ar terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu līdz pat hibrīddraudu atklāšanai un novēršanai, kiberdrošības uzlabošanai un mūsu kritiskās infrastruktūras izturētspējas palielināšanai.
- Jauns impulss Eiropas demokrātijai – kopā ar citām ES iestādēm un partneriem Komisija aizsāks konferenci par Eiropas nākotni, kurā tiks iesaistīti iedzīvotāji, lai viņi varētu piedalīties ES darbību veidošanā. Komisija arī turpmāk nodrošinās spēcīgu tiesiskuma kultūru Eiropas Savienībā. Mēs raudzīsimies arī uz to, kā jaunā demogrāfiskā situācija skar visas dzīves jomas (tostarp nodarbinātību, sociālo aizsardzību, sabiedrības veselību, publisko finansējumu un reģionālo politiku, digitālo savienojamību, prasmes un integrāciju), un reaģēsim, nākot klajā ar iniciatīvām, piemēram, saistībā ar sabiedrības novecošanu.
Darba programmas 1. pielikumā ir ietverts pilns saraksts ar 43 jaunajiem politikas mērķiem, kas īstenojami saskaņā ar sešiem galvenajiem uzstādījumiem.
Politikas neturpināšanas principa piemērošana
Sagatavojot darba programmu, Komisija izvērtēja visus priekšlikumus, par kuriem Eiropas Parlaments un Padome pašlaik vēl nav pieņēmuši lēmumu, un ierosina atsaukt un atcelt 34 no tiem. Daži no šiem priekšlikumiem neatbilst jaunās Komisijas politiskajām prioritātēm; attiecībā uz vairumu iniciatīvu jāatzīmē, ka Komisija joprojām ir stingri apņēmusies sasniegt šo iniciatīvu mērķus. Komisija apsvērs, kā labāk un efektīvāk sasniegt šos mērķus, un pirms oficiālās atsaukšanas apspriedīsies ar Eiropas Parlamentu un Padomi.
Darba programmas 4. pielikumā ir ietverts pilns atsaucamo priekšlikumu saraksts.
Politikas veidošanas un īstenošanas uzlabošana ar nākotnes perspektīvu
No 2020. gada Komisija vairāk izmantos savas stratēģiskās spējas nākotnes plānošanai, lai apzinātu ilgtermiņa tendences un uzlabotu Komisijas prioritāšu noteikšanas veidu un uz faktiem balstītu politikas veidošanu. Uzlabots labāka regulējuma satvars nodrošinās to, ka politika dod taustāmus rezultātus un atvieglina cilvēku dzīvi un uzņēmumu darbību. Konkrēti – pieeja “viens pieņemts – viens atcelts” nodrošinās to, ka no jauna ieviests slogs tiek kompensēts, ES līmenī tajā pašā politikas jomā radot cilvēkiem un uzņēmumiem (it īpaši MVU) atvieglojumus līdzvērtīgu administratīvo izmaksu ziņā. Komisijas vienkāršošanas centienus sekmēs arī platforma, ar ko tiek nodrošināta atbilstība nākotnes vajadzībām (Fit-for-future).
Darba programmas 2. pielikumā ir ietverts pilns regulējuma vienkāršošanas priekšlikumu saraksts.
Kopīgās programmas īstenošana
Lai izstrādātu savu darba programmu, Komisija pirms šīs programmas iesniegšanas cieši sadarbojās ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm un konsultatīvajām komitejām. Turpinot darbu šajā komandas garā, Komisija, Eiropas Parlaments un Padome tagad sāks apspriedes, lai izveidotu to kopīgo prioritāšu sarakstu, attiecībā uz kurām abas likumdevējas iestādes vienosies par raitu rīcību.
