“Augstskolas ir ieinteresētas piesaistīt studentus no ārvalstīm, it īpaši ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus. Arī to vietējo studentu skaits, kuri paši maksā par studijām, nepārtraukti samazinās. Dažkārt netiek pievērsta pietiekama uzmanība atlases kritērijiem, līdz ar to rodas situācija, ka no uzņemto jeb to personu skaita, kas nokārtojušas formālos kritērijus, realitātē mācības uzsāk krietni mazāka daļa,” sacīja I.Dūrītis.
Latvijas augstskolu pārstāvji klātesošos informēja par ārvalstu studentu atlases kritērijiem un mehānismiem. Kā sēdē pauda Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve, nepieciešami normatīvo aktu grozījumi attiecībā uz ārvalstu studentu piesaisti Latvijas augstskolās. Ministrijas pārstāve akcentēja nevienmērīgo situāciju starp valsts un privātajām augstskolām, kā arī grūtības, ar kurām saskaras atbildīgās institūcijas, pierādot virkni dažādu prasību neizpildi.
Deputāti sēdē aktualizēja arī jautājumus, kas saistīti ar valsts drošības iestāžu resursiem, augstskolām uzņemot studentus no ārvalstīm, kā arī par to, vai valsts ar finansējumu, kas paredzēts budžeta vietām, daļēji nenodrošina studiju maksu arī ārvalstu studentiem. “Augstskolām ir jābūt atbildīgām, lai noteiktās studiju maksas būtu atbilstošas izmaksu līmenim. Nedrīkstam pieļaut situāciju, kad citu valstu studentiem sniedzam izglītību uz Latvijas studējošo izglītības kvalitātes rēķina,” sacīja I.Dūrītis.
Apakškomisija turpmākajās sēdēs plāno pievērsties aktualizētajiem jautājumiem, kā arī kopā ar atbildīgajām institūcijām pārspriest iespējamās normatīvā regulējuma izmaiņas.
