DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. decembrī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Ir pamats noraidīt pretēji labai ticībai tiesā celtu prasību par kopīpašuma izbeigšanu

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments, paplašinātā sastāvā izskatot kasācijassūdzību, 17.decembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 21.februāra spriedumu, ar kuru tikaapmierināta AS „Latzemes aktīvi” prasība pret kopīpašniekiem par kopīpašuma – nekustamāīpašuma, kas sastāv no zemes un divām dzīvokļa īpašumos nesadalītām dzīvojamām mājam arpalīgēkām – izbeigšanu (lieta Nr. SKC-259/2019, C04169414). Lieta nodota jaunai izskatīšanaiapelācijas instances tiesā.

Izskatot atbildētājas (kopīpašnieces) kasācijas sūdzību, Senātam bija jāatbild uz tajā norādīto argumentu, ka pārsūdzētajā spriedumā prasība apmierināta, nepamatoti nepiemērojot Civillikuma 1.pantu, jo nedz judikatūrā, nedz juridiskajā literatūrā  minētās normas piemērojamība kopīpašuma izbeigšanas lietās netiek kategoriski izslēgta, un tiesai bija jāizvērtē apstākļi, kas var būt pamats šīs likuma normas piemērošanai un līdz ar to prasības par kopīpašuma izbeigšanu noraidīšanai. Kasācijas sūdzībā arī norādīts, ka apelācijas instances tiesa ir konstatējusi apstākļus, kas varēja būt par pamatu Civillikuma 1.panta piemērošanai, bet nav sniegusi apstākļu juridisku novērtējumu kopsakarā ar minēto tiesību normu.

Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesa, noraidot prasību, nepamatoti atsaukusies uz lietā Nr. SKC-54/2009 (C28210405) izdarītu atziņu, ka kopīpašuma izbeigšanas prasību noraidīšanu nevar pamatot ar Civillikuma 1.pantu, jo neņēma vērā, kādos apstākļos iepriekš minētā atziņa izteikta. Senāts uzsver, ka iepriekš minētā atziņa lietā Nr. SKC-54/2009 (C28210405) izteikta apstākļos, kad apelācijas instancē Civillikuma 1.pants kā pamats prasības noraidīšanai piemērots, nenodibinot apstākļus (neviena no pusēm uz tādiem arī nenorādīja), kas liecinātu par kopīpašnieka rīcību, kura vērsta uz neattaisnojamu mērķu sasniegšanu, un neatklājot, kā tieši netaisnprātīgā rīcība izpaudusies. Ņemot vērā iepriekš minēto, Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesai, konstatējot apstākļus, kas varētu būt par pamatu Civillikuma 1.panta piemērošanai, bija pienākums pārliecināties, vai likumā paredzēto tiesību prasīt kopīpašuma izbeigšanu prasītāja izlieto taisnprātīgi, respektējot pārējo kopīpašnieku pamatotās intereses, un attiecīgi lemt par prasības apmierināšanu vai noraidīšanu.

Senāts lietā Nr. SKC-259/2019 (C04169414) pieņēma arī blakus lēmumu, ar kuru Latvijas Republikas Saeimai, Valsts prezidentam un Ministru kabinetam darītas zināmas normatīvo tiesību aktu nepilnības. Senāts norāda, ka normatīvie tiesību akti neparedz mūsdienu apstākļiem atbilstošus kopīpašuma sadalīšanas veidus. Senāta ieskatā ir apsverama sadalīšana dzīvokļa īpašumos kā jauns kopīpašuma izbeigšanas veids, kā arī visu kopīpašnieku interešu labākai aizsardzībai noteikt iespēju vienlaikus piemērot dažādus kopīpašuma sadalīšanas veidus (šobrīd likums paredz iespēju izvēlēties tikai vienu no kopīpašuma izbeigšanas veidiem). Turklāt Senāts nolēma informēt Latvijas Republikas Prokuratūru par lietā iesaistīto personu rīcības iespējamu neatbilstību likumam, bet Latvijas Zvērinātu advokātu padomi – par zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu rīcības iespējamu neatbilstību Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksam.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU