DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. decembrī, 2019
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika
2
2

2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 11,7 %

2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi1, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 11,7 %, sasniedzot 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019. gadā veiktās aptaujas dati. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums jau otro gadu pēc kārtas pārsniedzis 10 % (2017. gadā – 11,8 %).

Mājsaimniecību rīcībā (neto) esošie ienākumi Latvijā 2009.–2018. gadā

(eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauguši Latgalē – par 13,8 % (376 eiro mēnesī), Zemgalē – par 13,3 % (501 eiro mēnesī) un Rīgā – par 13 % (669 eiro mēnesī). Pierīgā ienākumi pieauguši par 10,2 % (591 eiro mēnesī). Lēnāks ienākumu pieaugums bijis Kurzemē – par 8,5 % (467 eiro mēnesī) un Vidzemē – par 7,4 % (431 eiro mēnesī ). Pilsētās pieaugums bijis 10,9 % (575 eiro mēnesī) un laukos – 13,6 % (483 eiro mēnesī). 

Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 10,5 % – no 352 eiro mēnesī 2017. gadā līdz 389 eiro mēnesī 2018. gadā. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 11,2 % (no 112 eiro mēnesī līdz 125 eiro mēnesī).

Ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos veidoja 71,3 % un sociālo transfertu īpatsvars – 22,9 %.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu struktūra 2009.–2018. gadā

(procentos)

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, visstraujākais ienākumu pieaugums bija vistrūcīgākajās (pirmās kvintiļu grupas) un visturīgākajās (piektās kvintiļu grupas) mājsaimniecībās. Šīm mājsaimniecībām ienākumu pieaugums bija attiecīgi par 14,3 % un 12,7 %. Savukārt vislēnāk ienākumi auga mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem (trešajai un ceturtajai kvintiļu grupai). Šo mājsaimniecību ienākumi palielinājās attiecīgi par 10,7 % un par 11,6 %.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās3 2009.–2018. gadā
(eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

 

 

Kvintiļu grupa

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

Ienākumu pieaugums

2018. g. pret 2017. g., %

Pirmā

(trūcīgākās mājsaimniecības)

100

97

105

112

125

135

150

154

162

186

14,3

Otrā

202

194

199

209

228

245

257

266

285

320

12,3

Trešā

259

257

260

272

295

317

340

360

401

444

10,7

Ceturtā

355

338

352

372

413

449

483

514

572

638

11,6

Piektā

(turīgākās mājsaimniecības)

668

620

681

701

780

847

896

942

1076

1213

12,7

Vidēji valstī

303

286

305

320

354

387

417

437

489

546

11,7

Nedaudz ir samazinājies Džini koeficients (no 35,6 % 2017. gadā līdz 35,2 % 2018. gadā ) un ienākumu atšķirība starp vistrūcīgākajiem (1. kvintiļu grupa) un visbagātākajiem iedzīvotājiem (5. kvintiļu grupa). Iedzīvotāju ienākumu palielināšanos sekmēja minimālās algas celšana (no 380 eiro 2017. gadā līdz 430 eiro 2018. gadā), kā arī izmaiņas sociālo pabalstu likumdošanā (atsevišķu pensiju pārrēķins, lielāks atbalsts audžuģimenēm un ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem). Tas nedaudz mazināja plaisu starp visturīgāko un vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem.

2018. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,5  reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, savukārt 2017. gadā šī ienākumu starpība bija 6,8 reizes.

Ienākumu nevienlīdzības indikatori 2009.–2018. gadā

Indikators

2009

2013

2014

2015

2016

2017

2018

Džini koeficients4 (%)

35,9

35,5

35,4

34,5

34,5

35,6

35,2

Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20)5

6,8

6,5

6,5

6,2

6,3

6,8

6,5

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm6, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija trešā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2017. gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (39,6 %) un Lietuvā (36,9 %), bet vidēji ES šis rādītājs bija 30,9 %. Savukārt kvintiļu attiecības indekss bija ceturtais augstākais ES. Augstāks kvintiļu attiecību indekss 2017. gadā bija Bulgārijā (7,7), Rumānijā (7,2) un Lietuvā (7,1), savukārt vidēji ES šis rādītājs bija 5,2.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir CSP 2019. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) apsekojums. Tajā aptaujāti 5,3 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 9,6 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. 2020. gada apsekojuma ietvaros CSP iegūs datus par mājsaimniecību ienākumiem 2019. gadā.

Papildu informācija par apsekojuma datiem pieejama CSP datubāzē sadaļā “Monetārās nabadzības, ienākumu nevienlīdzības indikatori (EU-SILC apsekojums)”.

Metodoloģiskie skaidrojumi

1 Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

2 Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā no citām valstīm.

3 Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

4 Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.

5 Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) – attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintiļu grupa) pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintiļu grupa).

6 Eurostat dati par 2018. gada apsekojumu Eurostat datubāzēs “Kvintiļu attiecību indekss, “Džini koeficients, bet Latvijas dati par 2019. gada apsekojumu CSP datubāzēs Sociālie procesi.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU