DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. decembrī, 2019
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Konkurences padome akcijā identificē nejēdzīgākos šķēršļus konkurencei

Konkurences padome (KP) 5. decembrī, atzīmējot Pasaules Konkurences dienu, apbalvoja trīs konkurences aizstāvjus jeb akcijas “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei” dalībniekus, kas identificējuši un norādījuši uz likumos un Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem nepamatotajiem un būtiskajiem ierobežojumiem konkurencei un uzņēmējdarbībai.

KP akcijā saņēma informāciju par 34 šķēršļiem konkurencei. Ņemot vērā, cik liels un nozīmīgs ir ietekmētais tirgus un cik būtisks ir normatīvā regulējuma ierobežojums konkurencei, tika izraudzīti  trīs nejēdzīgākie uzņēmējdarbības šķēršļi. 

Vienu no trim balvām “Konkurences aizstāvis 2019” saņēma uzņēmuma “Lursoft IT” pārstāve Daiga Kiopa, kura norādīja uz normatīvo aktu grozījumiem, kas tādiem Uzņēmuma reģistra (UR) datu atkalizmantotājiem kā “Lursoft”, “Firmas.lv”, “Kredītinformācijas birojs” un “Crefo rating” turpmāk apgrūtina pakalpojumu sniegšanu, jo daļa no iepriekš UR pieejamās informācijas ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības un nav pieļaujama tās tālākizmantošana.

Par būtisku šķērsli konkurencei KP žūrija atzina arī biedrības “Nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumu asociācija” norādīto par izmaiņām Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Pēc likuma grozījumiem nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumi ir ielikti vienā kategorijā ar atkritumu apsaimniekotājiem. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums apstrādā 20 mašīnas vai vairāk, tā finanšu apdrošināšanas nodrošinājumam no 2020. gada ir nepieciešami 100 000 eiro, kamēr atkritumu poligonam – 50 000 eiro. Tā rezultātā divām trešdaļām tirgus dalībnieku ir jāpārtrauc sava saimnieciskā darbība.

Pasākumā par “Konkurences aizstāvi 2019” tika nominēts arī “Latvijas Tekstils”, kas norādījis uz nepamatotām prasībām Latvijas karoga audumam. Ministru kabineta noteikumos, kas regulē Latvijas valsts karoga likuma piemērošanu, bez argumentētiem skaidrojumiem norādīts, ka Latvijā drīkst izmantot tikai vienā konkrētā tehnoloģijā ražotus karogus, proti, tikai sublimācijas tehnikā apdrukātus, tādējādi aizliedzot rūpnieciski krāsota auduma izmantošanu.

“Tas ierobežo pasaulē plaši izplatīto apdrukas/krāsošanas tehnoloģiju izmantošanu, paredzot tikai novecojošas tehnoloģijas izmantošanu. Tāpat nav skaidrs, kāpēc Ministru kabineta noteikumos noteikts, ka audumam, no kura ražo karogus, jābūt liesmu slāpējošam, kādēļ aizdegšanās laiks ir noteikts tieši 10 sekundes, nevis 8 vai 11 sekundes. Nav saprotams, kādēļ auduma gaismas necaurlaidības koeficientam ir jābūt robežās no 60–70 %, nevis, piemēram, no 60-100%,” uz nepamatotajiem šķēršļiem, kas iekļauti Ministru kabineta noteikumos, norādīja “Latvijas Tekstils” pārstāvis.

KP par konkrētajiem ražotāja iebildumiem jau vērsusies gan Heraldikas komisijā, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas uzrauga valsts karogu tirdzniecību un to atbilstību likumam.

 “Nākamais gads Konkurences padomei būs jaunu izaicinājumu gads, jo būs jāstrādā ar jauno Konkurences likuma normu, kas iestādei sniegs plašākas pilnvaras, cīnoties ar valsts un pašvaldību radītajiem ierobežojumiem konkurencei. Šī akcija, kurā saņēmām uzņēmēju, to pārstāvošo asociāciju un citu aktīvistu informāciju, liecina, ka godīgas konkurences ideja Latvijā vēl ir iedīglī. Tāpēc mudinu arī turpmāk sabiedrībai būt aktīvai un līdzatbildīgai un ziņot Konkurences padomei, ja tiek novēroti ierobežojumi, kas nepamatoti kavē uzņēmējdarbību,” Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Lielākā daļa no akcijā iesūtītajiem šķēršļiem norādīja uz ierobežojumiem normatīvajos aktos, kas regulē finanšu un apdrošināšanas nozari, mazumtirdzniecību, darījumus ar nekustamo īpašumu, kā arī ražošanas, viesmīlības un enerģētikas nozari. Papildu tam tika saņemti arī šķēršļi konkurencei, kas identificēti kultūras, būvniecības, farmācijas un lauksaimniecības nozarēs.

Puse no visiem akcijā identificētajiem šķēršļiem konkurencei ir iekļauti likumos un trešdaļa – Ministru kabineta noteikumos. Daļa no iesniegtajiem šķēršļiem konkurencei informēja arī par apgrūtinājumiem uzņēmējdarbībai, kas radušies no valsts iestāžu iekšējām darba kārtībām vai ierobežojošām normām publiskajos iepirkumos.

Akcijā varēja piedalīties uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, juridiskie biroji, kā arī jebkurš interesents, kurš novērojis vai saskāries ar šķēršļiem normatīvajā regulējumā, kas nepamatoti kavē vai ierobežo uzņēmējdarbības attīstību un konkurenci.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU