DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
09. decembrī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

TM izstrādātie grozījumi Prokuratūras likumā būtiski pārkāpj tiesiskās paļāvības principus

Ģenerālprokurora padome (Padome) 4.decembra sēdē izvērtēja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Prokuratūras likumā, kuri iesniegti Tieslietu padomei, un izsaka būtiskus un pamatotus iebildumus.

 Likumprojekts ievērojami maina ģenerālprokurora amata kandidāta atlases un izvirzīšanas kārtību, kā arī virsprokurora pilnvaru termiņus.

Būtiski iebildumi Padomei ir par ģenerālprokurora amata kandidātam izvirzāmajām prasībām. Tā kā likumprojektā ievērojami paplašināts personu loks, kuras var kļūt par kandidātu, proti, personas, kurām ir 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, tiesneša, zvērināta advokāta, prokurora, vai līdz 1994.gada 30.jūnijam prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā. Salīdzinot ar Ģenerālprokuratūras departamenta, nodaļas vai tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora un virsprokurora vietnieka amata kandidātu, ģenerālprokurora amata kandidātam noteiktas ievērojami zemākas prasības.

Padome norāda, ka ģenerālprokurors ne tikai vada un kontrolē iestādes darbu, bet arī veic prokurora funkcijas visās Latvijas Republikas tiesās, pieņem virkni procesuālu lēmumu un veic amatā augstāka prokurora pienākumus visās kriminālprocesa stadijās, kurās prokuroram ir tiesības veikt kriminālprocesu. Tikai ģenerālprokurors var pieņemt lēmumu par speciālo procesuālo aizsardzību, izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, noteikt konkrētu noziedzīgu nodarījumu institucionālo piekritību. Turklāt ģenerālprokurors realizē arī citos tiesību aktos noteiktās funkcijas, piemēram, Operatīvās darbības likumā, likumā “Par valsts noslēpumu” u.c. Padome norāda, ka nav pamatojuma kandidātam izvirzāmo prasību samazināšanai.

Izstrādātajos grozījumos ierobežots virsprokuroru pilnvaru termiņš, proti, ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, kā arī noteikta jauna ģenerālprokurora amata kandidātu atlases kārtība.

Liegums minētajām amatpersonām ieņemt amatu ne vairāk kā divus termiņus vērtējams kā profesionālās izaugsmes būtisks ierobežojums amatpersonām ar ilgstošu profesionālo un vadītāja pieredzi.  Piemēram, ja prokurors ieņēmis rajona prokuratūras virsprokurora amatu, tad viņam tiks liegta iespēja kļūt par tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras nodaļas vai departamenta virsprokuroru. Šāda norma vērtējama kā diskriminējoša un aizliedzoša struktūrvienību virsprokuroriem savas iegūtās zināšanas un iemaņas turpināt piemērot darbā prokuratūrā.

Padome pozitīvi vērtē Tieslietu padomes lomas palielināšanu ģenerālprokurora amata kandidāta izvēlē, taču ir noraidoša attiecībā uz amata kandidātu izvērtēšanu speciāli izveidotā komisijā. Atbilstoši starptautisko institūciju ieteikumiem ģenerālprokurora amata kandidāta izvērtēšana būtu jāveic profesionālai un neatkarīgai tiesu varas pārstāvju koleģiālai institūcijai, piemēram, Tieslietu padomei nevis komisijai, kuras sastāvā iekļauts tikai viens Tieslietu padomes deleģēts tiesnesis un viens prokuroru deleģēts pārstāvis.

Padome uzskata, ka likumprojekta sagatavošanā nav ņemts vērā spēkā esošais prokuratūras darbības regulējums, tādēļ neatbalsta likumprojekta tālāko virzību piedāvātajā redakcijā, vienlaikus norādot, ka nepieciešams turpināt darbu pie likumprojekta pilnveidošanas, lai pēc tā pieņemšanas praksē nerastos virkne jautājumu, uz kuriem nav rodamas tiesiski pamatotas atbildes.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU