Paredzēts, ka personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu tāpat kā līdz šim noteiks no iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, taču šo periodu beidzot četrus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Patlaban iemaksu algas perioda noteikšanai ir paredzēta atkāpšanās par diviem mēnešiem pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Taču, ņemot vērā, ka pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji informāciju par veiktajām sociālajām iemaksām sniedz reizi ceturksnī, šādos gadījumos iemaksu apjoms divu mēnešu ietvaros var nebūt precīzi zināms, kas apgrūtina objektīvu pabalsta apmēra aprēķināšanu.
Tāpat piedāvātās likuma izmaiņas paredz ieviest kvalifikācijas periodu maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam. Saskaņā ar to personai būs tiesības uz minētajiem īstermiņa pabalstiem, ja tā būs bijusi sociāli apdrošināta ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo divu gadu laikā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Ar likuma grozījumiem paredzēts arī nostiprināt principu, ka persona vienlaicīgi (par vienu un to pašu periodu, par vienu un to pašu bērnu) nevar saņemt vairākus pabalstus. Tādēļ ar grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” plānots iekļaut normas, kas regulēs pabalstu izmaksu gadījumos, kad iestājas vairāki apdrošināšanas gadījumi un to periodi pilnībā vai daļēji pārklājas.
Plānots arī nepārprotami norādīt, ka personai piešķirtos valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus ieskaita kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontā Latvijā vai Eiropas Savienības dalībvalsts kredītiestādes kontā.
Izmaiņas likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” Saeimā būs jāvērtē vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.
