Seminārā piedalījās VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Santa Garanča. Tajā tika runāts par nodokļu kontroles galvenajiem aspektiem.
Atklājot pasākumu LTRK prezidents Aigars Rostovskis pauda, ka patlaban VID, sadarbojoties ar LTRK, strādā pie jauna tipa nodokļu administrēšanas stratēģijas izveides un organizāciju attiecības ir labas un konstruktīvas, jo vieno uzskats, ka sistēmai jākļūst uzņēmējiem draudzīgākai un saprotamākai.
Savukārt Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sacīja, ka tieši uzņēmēji caur nodokļiem ir tie, kas finansē valsts asinisriti un publisko sektoru, tāpēc jāatrod sabalansēts veids, kā vienlaikus strādāt gan ar godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, gan tiem, kuri ir pelēkajā un melnajā zonā. Pēc viņa teiktā, zināma stabilitātes pazīme ir tā, ka nākamgad nodokļu slogs uzņēmējiem un iedzīvotājiem nepiedzīvos lielas izmaiņas. Vienlaikus J.Rozenbergs aicināja visus jautājumus starp publisko un privāto sektoru risināt dialoga ceļā, nepieļaujot neskaidras interpretācijas vai vienpusēju viedokļu uzspiešanu.
Arī I.Jaunzeme norādīja, ka VID īstenotie kontroles pasākumi sabiedrībā “apauguši” ar dažādiem mītiem, kur dominē viedoklis, ka uzņēmējiem tās uzsūtot konkurenti vai, ka VID uz kādiem komersantiem esot vienkārši “uzēdies”. Tāpēc ļoti būtiska ir skaidra komunikācija ar sabiedrību, ko palīdzēs veikt plānotās izmaiņas normatīvajos aktos, kas šobrīd liedz VID publicēt lēmumus un pārbaužu rezultātus attiecībā uz sabiedrības rezonansi izraisījušiem strīdus gadījumiem.
“Mums jāpaver šis plīvurs, kāpēc vispār notiek auditi, kuri turklāt notiek relatīvi reti,” sacīja I.Jaunzeme, “VID strādā ar analītiskām metodēm. Primāri skatāmies uz nozarēm un uzņēmumiem, kas dod vislielāko pienesumu ēnu ekonomikai. Nākamgad pastiprināti pievērsīsimies tieši tam, jo patlaban aptuveni 19% maksā aplokšņu algas, gribam to samazināt šo rādītāju līdz vismaz 15%.”
Viņa arī piebilda, ka Latvijā ir iedzīvotāji, kuri ne reizi mūžā nav sastapušies ar godprātīgu un visus nodokļus nomaksājošu darba devēju, kas līdz ar to noved pie šo cilvēku ilgtermiņa apkrāpšanas. Taču situāciju mainot arvien vairāk darba tirgū ienākošā jaunākā paaudze, kam aplokšņu algu modelis nav pieņemams. “Patlaban strādājam ar uzstādījumu, ka VID nevis iekasē nodokļus, bet gan uzņēmēji tos samaksā,” sacīja I.Jaunzeme.
