DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
03. novembrī, 2019
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Satiksme

CAA izstrādājusi pētījumu dronu integrācijai Rīgas lidostas gaisa telpā

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) prezentējusi pētījuma starpziņojumu par bezpilota gaisa kuģu integrācijas iespējām Rīgas gaisa satiksmes vadības zonā un gaisa telpā virs lidlauka “Spilve”. Pētījuma rezultāti dos iespēju nākotnē noteikt optimālas prasības lidojumiem Rīgas lidostas gaisa telpā, ņemot vērā konstatētos riskus gaisa telpā un uz zemes. 

CAA un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eurocontrol) kopīgi veikusi kontrolējamās gaisa telpas novērtējumu, analizējot bezpilota gaisa kuģu (dronu) lidojumu integrāciju šajā zonā. Latvija ir pirmā valsts Eiropas Savienībā, kas izstrādājusi šādu detalizētu gaisa telpas novērtējumu tieši dronu lidojumiem un tās secinājumi tiks izmantoti, lai uz šīs informācijas un pieredzes pamata Eiropā izveidotu kopīgu metodoloģiju dronu integrācijai vispārējā gaisa telpā.

Izpētes laikā tika iegūti dati no dažādām iestādēm, kas vēlas veikt dronu lidojumus Rīgas lidostas gaisa telpā, analizējot, kā tas ietekmētu pārējos gaisa telpas lietotājus un sabiedrības intereses uz zemes. Vienlaikus iegūta informācija un dati par gaisa uz zemes riskiem, kas attiektos uz dronu lidojumiem Rīgas gaisa satiksmes vadības zonā. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, Eurocontrol veiks 3D simulāciju par dronu lidojumiem Rīgas lidostas gaisa telpā, lai analizētu un validētu jaunās gaisa telpas struktūras praktisko izmantojamību nākotnē. 

Neskatoties uz to, ka lidojumi ar dronu daļā Rīgas lidostas gaisa telpas ir aizliegti, bet daļā atļauti līdz 50 metru augstumam, pētījumā secināts, ka periodiski notiek gaisa telpas izmantošanas pārkāpumi. Veicot 37 dienu gaisa telpas monitoringu, secināts, ka Rīgas lidostas gaisa telpā notikuši 174 bezpilota gaisa kuģu lidojumi. No tiem 71 drona lidojums bija tuvāk par 5 kilometriem no skrejceļa sliekšņa, kur dronu lidojumi ir aizliegti vispār

Tālvadības piloti visbiežāk pārkāpuši arī atļautos dronu lidojumu augstumus. 48 procentos gadījumu drons lidojis augstumā starp 50 un 120 metriem, bet 43 procentos gadījumu – augstumā starp 120 un 500 metriem. Vienā gadījumā bezpilota gaisa kuģa lidojums konstatēts 723 metru augstumā. Jānorāda, ka šajā gadījumā tālvadības pilots pilotējis dronu 730 metrus no civilās aviācijas gaisa kuģu ceļa, tādējādi radot augstu risku vispārējai aviācijai.

Monitoringā secināts, ka dronu lidojumi lielākoties veikti Rīgas pilsētas centrā un mikrorajonos, kas atrodas Rīgas lidlauka tuvumā. Tas liecina, ka dronu lidojumi netiek veikti ar nolūku traucēt vispārējai aviācijai, bet iemesls ir cilvēku dzīvesvietu un atpūtas vietu tuvums lidostai. To apliecina arī vispārējās aviācijas gaisa kuģu kapteiņu ziņojumu skaits par dronu lidojumiem lidmašīnu tuvumā. Ik gadu vidēji tie ir divi gadījumi, kas norāda uz to, ka tie ir atsevišķi gadījumi, kad bezpilota gaisa kuģu lidojumi varētu ietekmēt lidojumu drošību. Turklāt ļoti zemu lidojoši bezpilota gaisa kuģi nerada būtisku risku lidojumu drošībai.

CAA secinājusi, ka, veicot padziļinātu analīzi, nākotnē būtu pieļaujams, ka gaisa telpu augstumā līdz 100 metriem no zemes droni varētu izmantot arī lidlauku tuvumā. Vienlaikus nepieciešams analizēt un noteikt bīstamās vietas, kur bezpilota gaisa kuģu lidojumi kritiski apdraudētu vispārējās aviācijas lidojumu drošumu vai radītu kaitējumu objektiem uz zemes, videi vai sabiedrībai.

Pētījuma secinājumos atzīts, ka bezpilota gaisa kuģiem, kas veic lidojumu Rīgas lidostas gaisa telpā, jāievēro tādi paši drošības noteikumi attiecībā uz gaisa telpas izmantošanu, kādus izmanto vispārējās aviācijas gaisa kuģi. Tādēļ ir jāizstrādā kārtība, kā gaisa satiksmes vadības pakalpojumu dienests var komunicēt ar tālvadības pilotiem, kuri veic lidojumus kontrolējamā gaisa telpā. Tāpat arī pētījumā iegūtā informācija un identificētie trūkumi ļaus labāk definēt nepieciešamos pakalpojumus un tiem izvirzāmās drošuma prasības. Vienlaikus, strādājot pie normatīvā regulējuma dronu lidojumu veikšanai, jāiesaista vairākas puses – tālvadības piloti, dronu ražotāji, gaisa satiksmes vadības dienesti, sabiedriskais sektors, kā arī jāievēro kopējās sabiedrības intereses.

CAA atgādina, ka tālvadības pilotiem, pirms lidojuma veikšanas, jāpārliecinās vai konkrētajā vietā nav gaisa telpas izmantošanas ierobežojumi.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU