DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
25. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts vērtības

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina uz diskusiju par Bermontiādes atainojumu mākslās

29. oktobrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (Brīvības bulvārī 32, Rīgā) notiks diskusija par Neatkarības kara atspoguļojumu kino, literatūrā un citās mākslās. Sarunā piedalīsies kino vēsturniece, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Inga Pērkone-Redoviča, literatūrzinātniece Dr. phil. Dace Lūse, kinorežisors un filmas “Bermontiāda” autors Askolds Saulītis, vēsturnieks, filmas “Dvēseļu putenis” konsultants Dr. hist. Jānis Šiliņš.

Neatkarības kara iemūžinājumam mākslās, svētku tradīcijās un piemiņas dienu kalendārā ir bijusi būtiska loma Latvijas kultūras atmiņas veidošanā par savas valsts izcīnīšanu un nacionālajiem varoņiem. 20.-30. gados Neatkarības karš un vēl dzīvie tā varoņi bija svarīgs patriotiskās audzināšanas pamats, tas kalpoja par tautas vienotības un brīvības gribas apliecinājumu. Jau pirmajā desmitgadē pēc kara beigām tapa kinofilmas “Es karā aiziedams”, “Laiku viesulī”, “Lāčplēsis”, rakstniecībā – Annas Brigaderes piezīmes prozā “Dzelzs dūre”, Jāņa Akuratera stāstu krājums “Klusums un gaisma”, arī daudzi dzejas darbi un teātra iestudējumi.

Ne mazāk svarīgs jautājums ir zināšanas un izpratne par Neatkarības karu un tā atspoguļojums mākslās šodien. Latvijas simtgades pasākumu organizatoru izvēlētais vadmotīvs 2019. gadam ir “Varonība”. Jo īpaši mūsdienās par svarīgāko varoņstāstu kļuvusi cīņa pret Pāvela Bermonta karaspēku un Rīgas atbrīvošana 11. novembrī, Lāčplēša dienā. Vai šie notikumi joprojām kalpo par rosinošu vielu jaunradei? Un kādus Bermontiādes akcentus izvēlētos šodienas mākslinieks un kādus – vēsturnieks?

Dažādu jomu pārstāvji sarunāsies par Neatkarības kara varoņstāsta veidošanu 20.-30. gados un mūsdienās. Kāds ir bijis galvenais šī stāsta vēstījums literatūrā, teātrī un kino? Kuras ir visbiežāk uzsvērtās Bermontiādes vēsturiskā un pārlaicīgā stāsta šķautnes un kas biežāk ticis noklusēts? Vai vēsturnieki var piekrist tieši šo kauju izšķirošajai nozīmei?

Neatkarības kara tēmas bagātīgais atspoguļojums mākslās ļauj risināt arī jautājumu par vēstures un mākslas svarīgo, bet sarežģīto mijiedarbību. Kādus nospiedumus mākslas darbu piedāvātās versijas atstājušas uz Latvijas Neatkarības kara izpratni tagadējā sabiedrībā, un vai tas atvieglo vai drīzāk apgrūtina vēsturnieku skaidrojumus?

Diskusija notiks izstādē “Latvijas gadsimts” kā viens no LNVM “Vēlo otrdienu” lekciju cikla pasākumiem. Tās ilgums apmēram 1,5 stunda. Ieeja – par brīvu.

INGA PĒRKONE-REDOVIČA, vairāku monogrāfiju autore par Latvijas pirmajām kinofilmām;

DACE LŪSE detalizēti pētījusi 20. gs. sākuma politisko norišu atspoguļojumus Latvijas starpkaru laika daiļliteratūrā;

JĀNIS ŠILIŅŠ ir viens no Latvijas vadošajiem 1. pasaules kara un Neatkarības kara speciālistiem, arī dažādu populārzinātnisku materiālu autors un filmu konsultants;

ASKOLDS SAULĪTIS dokumentālās filmas žanrā radījis vienu no labākajiem stāstiem par Bermontiādes vēsturi.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU