DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
23. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

LPS iebilst pret plānošanas procesa “iesaldēšanu” līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām

22. oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts un apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais likumprojekts “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, ko Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nesaskaņoja. Dienu iepriekš LPS arī nosūtījusi vēstuli Valsts kancelejai, paužot iebildumus par šo likumprojektu.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma grozījumā paredzēts, ka pašvaldības jaunus galvenos teritorijas attīstības plānošanas dokumentus – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojumus – administratīvi teritoriālās reformas procesa nodrošināšanai 2019., 2020. un 2021. gadā izstrādā pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma spēkā stāšanās, kurš nosaka jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, pakārtojot šo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi atbilstoši jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam, un tos apstiprinās jaunās pašvaldību domes. Likums nosaka arī, ka līdz jauno attīstības plānošanas dokumentu apstiprināšanai pašvaldības domei ir tiesības pagarināt spēkā esošo teritorijas attīstības plānošanas dokumentu termiņus.

Likumam tagad ir noteikts tā spēkā stāšanās laiks – 2020. gada 1. jūnijs, tādējādi tagadējiem pašvaldību deputātiem ir tiesības pabeigt izstrādes procesā esošo teritorijas plānojumu vai attīstības programmu izstrādi un tos pieņemt līdz nākamā gada jūnijam, ja vien tas iespējams, jo šo dokumentu izstrādes un interešu saskaņošanas process prasa laiku no viena līdz trim gadiem. Šobrīd tiek izstrādātas 35 attīstības programmas un 25 teritorijas plānojumi. Sagatavot, veikt publisko apspriešanu un pieņemt visus minētos plānošanas dokumentus astoņu mēnešu laikā nav iespējams.

MK sēdē uzstājās un LPS viedokli pauda padomniece attīstības un plānošanas jautājumos Gunta Lukstiņa, vēlreiz akcentējot Latvijas Pašvaldību savienības iebildumus: “Likumprojekts “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” nav samērīgs, tas degradē teritorijas attīstības plānošanas procesa nepārtrauktību un ir ar atpakaļejošu spēku. Tā ietvaros nav izsvērts zaudējumu apmērs tautsaimniecībai, privātpersonām un pašvaldībām – kādus zaudējumus tas radīs, laikus nepieņemot jau plānošanas procesā saskaņotus risinājumus, neveicot zonējuma izmaiņas un attiecīgi neuzsākot būvniecību un kavējot investīciju piesaisti. Turklāt tas skar arī tās desmit pašvaldības, uz kurām Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts un paredzētās teritoriālās izmaiņas neattiecas.”

LPS prasa aprēķināt paredzamos valsts, pašvaldību un privātpersonu zaudējumus un norādīt, kādi būs zaudējumi, apturot izstrādes stadijā esošo teritorijas plānojumu izstrādi, kuros ir paredzēti, saskaņoti privātpersonu un uzņēmēju rosinātie jaunie teritorijas izmantošanas zonējumi, tādējādi uz nenoteiktu laiku atliekot attīstības ieceru īstenošanu; kādi būs zaudējumi, apturot izstrādes stadijā esošo attīstības programmu izstrādi; kādi būs zaudējumi, savlaicīgi nesagatavojoties Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda investīcijām un galvenais – laikus neuzsākot ES fondu apguvi 2021. gadā.

Pašvaldībai pēc vēlēšanām, ja tās notiks jaunās administratīvi teritoriālās robežās, vispirms būs jāveic jaunas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrāde, vienojoties par pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskajiem mērķiem, prioritātēm un telpiskās attīstības perspektīvu. Tad saskaņā un atbilstoši stratēģijai jāizstrādā stratēģijas īstenošanas dokumenti – teritorijas plānojums un attīstības programma un nepieciešamības gadījumā to stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN). Prognozējams, ka visu trīs šo plānošanas dokumentu sagatavošana var ilgt vismaz 3–4 gadus, tātad līdz 2024.–2025. gadam.

LPS ieskatā nav pamatoti, racionāli un lietderīgi šobrīd ierobežot pašvaldību tiesības turpināt plānošanas procesus un lauzt līgumus par ārpakalpojumiem, ja tādi noslēgti. Ņemot vērā ES fondu nākamā perioda tuvumu, tieši otrādi – būtu jāveicina attīstības programmu izstrāde vai to uzsākšana. Likumprojektam nav pamata attiekties uz tām desmit pašvaldībām, uz kurām Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts un paredzētās teritoriālās izmaiņas neattiecas. Tāpat LPS uzskata, ka jāveicina teritorijas plānojumu izstrāde tām pašvaldībām, kurām tie nav izstrādāti TAPIS sistēmā, lai nekavētu citu normatīvo aktu izpildi.

“Plānošana ir pamats jebkuras pašvaldības teritorijas pārvaldībai, pārdomātām darbībām un pastāvīgai komunikācijai ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem attīstības jomā. Plānošana ir interešu saskaņošana un rīcības, nevis dokumentu izstrāde. Neviena pašvaldība nedzīvo tikai šodienai, tā plāno tad, kad tas ir nepieciešams, – gan ilgtermiņam, gan tuvākā laika rīcībām,” uzsver LPS padomniece Gunta Lukstiņa, paužot gan pašvaldību, gan LPS Valdes viedokli.

Tagad likumprojekts “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” nonācis līdz Saeimai, kurai priekšā gan tā salāgošana ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, gan lemšana par pašvaldību plānošanas nepārtrauktību un pēctecību.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU