DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
22. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

EK ziņo par tā dēvētā Junkera plāna rezultātiem

Investīciju plānam Eiropai jeb Junkera plānam ir bijusi būtiska nozīme nodarbinātības un izaugsmes veicināšanā ES. Pateicoties Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas ieguldījumiem, ko atbalsta Junkera plāna Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), salīdzinājumā ar pamatscenāriju ES iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis par 0,9 % un ir izveidots 1,1 miljons jaunu darbvietu. Līdz 2022. gadam Junkera plāna ietekmē ES IKP būs pieaudzis par 1,8 % un būs izveidoti 1,7 miljoni jaunu darbvietu. Šie ir jaunākie Kopīgā pētniecības centra (JRC) un EIB grupas Ekonomikas departamenta aprēķini, kuru pamatā ir līdz 2019. gada jūnija beigām apstiprinātie finansēšanas nolīgumi.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: “Mēs esam sasnieguši to, ko bijām plānojuši, proti, atjaunot Eiropā stabilu izaugsmi un veicināt darbvietu izveidi. Līdz 2022. gadam Junkera plāna ietekmē būs izveidoti 1,7 miljoni jaunu darbvietu un ES IKP būs pieaudzis par 1,8 %. Vienmēr esmu teicis, ka šis plāns nav risinājums visām problēmām. Tomēr mēs varam lepoties ar to, ka šobrīd vairāk nekā viens miljons mazo uzņēmumu saņem finansējumu, kas tiem iepriekš nebija pieejams.”

Par nodarbinātību, izaugsmi, investīcijām un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens sacīja: “Kopš pirmo projektu uzsākšanas 2015. gadā esam izdarījuši daudz! Šobrīd Eiropas ekonomikā atkal vērojama izaugsme, un Investīciju plānam būs ilgstoša ietekme. Līdz šim finansētie projekti nesuši labumu vairāk nekā vienam miljonam mazo uzņēmumu, kā arī tie palīdz mums īstenot pāreju uz mazoglekļa, aprites un ilgtspējīgāku ekonomiku. Ar lepnumu varu teikt, ka esam sasnieguši savu galveno mērķi – piesaistīt privātus naudas līdzekļus nolūkā gūt labumu sabiedrībai.”

Eiropas Investīciju bankas prezidents Verners Hojers teica: “Kad pirms pieciem gadiem pirmo reizi apspriedām šo iniciatīvu, daudzi bija noskaņoti skeptiski. Ir grūti noticēt, ka ar viena finanšu instrumenta palīdzību varētu izveidot miljoniem darbvietu vai atbalstīt vienu miljonu uzņēmumu. Tomēr jaunākie aprēķini liecina, ka, īstenodami savas idejas, esam rīkojušies pareizi. Junkera plāns ir ievērojami ietekmējis ekonomiku un cilvēku dzīvi visā Eiropā – tas ir atbalstījis videi un klimatam labvēlīgu projektu īstenošanu, sekmējis inovāciju un taisnīgāku sabiedrību un turpinās to darīt vēl ilgi arī pēc manas un Žana Kloda aiziešanas pensijā.”

Ilgtermiņa ietekme

Junkera plāns ir ne tikai tieši sekmējis nodarbinātību un IKP pieaugumu, bet tas arī ilgtermiņā ietekmēs ES ekonomiku. Arī vēl 2037. gadā Junkera plāna ietvaros īstenoto projektu rezultātā būs izveidots viens miljons jaunu darbvietu un ES IKP būs pieaudzis par 1,2 %. Īstenojot Junkera plāna atbalstītos projektus, ir uzlabota savienojamība un produktivitāte un tādējādi ilgtermiņā tiek veicināta Eiropas konkurētspēja un izaugsme.

Ieguldījumu veicināšana un atbalsts MVU

Līdz 2019. gada oktobrim ar Junkera plāna palīdzību Eiropas mērogā varētu būt piesaistīti papildu ieguldījumi 439,4 miljardu eiro apmērā. Tādējādi sagaidāms, ka ieguvēji būs vairāk nekā viens miljons jaunuzņēmumu un mazo uzņēmumu, kam būs vieglāk piekļūt finansējumam.

Aptuveni 70 % no plānotajiem piesaistītajiem ieguldījumiem ir privātpersonu līdzekļi, kas nozīmētu, ka ir sasniegts arī Junkera plāna mērķis piesaistīt privātās investīcijas. 

Kas ir finansējuma saņēmēji?

Pateicoties Junkera plānam, EIB un tās struktūrvienība mazo uzņēmumu finansēšanai – Eiropas Investīciju fonds (EIF) – ir varējušas apstiprināt finansējumu teju 1200 projektiem, un tās gatavojas nodrošināt riska finansējumu vairāk nekā vienam miljonam jaunuzņēmumu un MVU dažādās nozarēs un visās 28 ES valstīs.

2019. gada oktobrī pieejamā informācija liecina, ka visvairāk ieguldījumu ESIF ietvaros, ņemot vērā ieguldījumu attiecību pret IKP, piesaistījušas attiecīgi Grieķija, Igaunija, Portugāle, Bulgārija un Polija. Junkera plāna atbalstīto projektu klāsts ir plašs – sākot ar elektrotransportlīdzekļu ātrās uzlādes tīkla izveidi visā Eiropā un beidzot ar pārtikas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Rumānijā un bijušā militārā personāla reintegrāciju darba tirgū Nīderlandē. Sīkāks pārskats, kā arī citi projektu piemēri ir sniegti faktu lapās, kurās informācija norādīta atsevišķi par katru valsti un nozari.

Kādus ieguvumus Junkera plāns nesis iedzīvotājiem un uzņēmumiem?

Junkera plāns ir ne tikai finansējis inovatīvus projektus un jaunas tehnoloģijas, bet arī atbalstījis citus ES mērķus tādās jomās kā klimata, sociālā un transporta politika. Pateicoties Junkera plānam,

  • vairāk nekā 10 miljoniem mājsaimniecību ir pieejama atjaunojamā enerģija,
  • 20 miljoniem eiropiešu ir pieejami kvalitatīvāki veselības aprūpes pakalpojumi,
  • 182 miljoni pasažieru gadā var priecāties par uzlabotu dzelzceļa un pilsētu infrastruktūru.

Pilnīgs pārskats par ieguvumiem ir sniegts Eiropas Investīciju bankas 2018. gada ziņojumā par tās darbībām ES.

Ietekme uz rīcību klimata politikas jomā

Junkera plāna Eiropas Stratēģisko investīciju fonds atbalsta inovatīvas idejas, kuru mērķis ir aizsargāt planētu. Plānots, ka, īstenojot projektus, kurus saskaņā ar Junkera plānu finansē EIB grupa, tiks piesaistīti 90,7 miljardi eiro ieguldījumiem(link is external) klimata politikas jomā. Tā ietver nulles enerģijas ēkas, vēja parkus, saules enerģijas projektus, ūdens taupīšanas dušas, videi draudzīgus autobusus un LED apgaismojumu.

Pielāgoti konsultāciju pakalpojumi un tiešsaistes tikšanās vieta

Vēl viens svarīgs Junkera plāna mērķis ir palīdzēt uzsākt projektus. Eiropas Investīciju konsultāciju centrs(link is external) piedāvā tehnisku palīdzību un konsultācijas projektiem sākumstadijā. Kopš centra izveides 2015. gadā tas ir izskatījis vairāk nekā 1400 pieprasījumus, ko iesnieguši projektu virzītāji visās ES valstīs, un vairāk nekā 400 no šiem projektiem šobrīd saņem pielāgotu konsultatīvo atbalstu. Vairāk nekā 50 no tiem jau ir saņēmuši EIB finansējumu. Piemēram, Viļņas ielu apgaismojuma sistēmas(link is external) modernizācijas projekts, kura mērķis ir uzlabot apgaismojuma sistēmas energoefektivitāti. Plānots, ka, īstenojot šo projektu, kas arī saņēmis ESIF atbalstītu aizdevumu 21,6 miljonu eiro apmērā, elektroenerģijas patēriņš un izmaksas tiks samazināti par 51 %, tādējādi ļaujot ietaupīt vienu miljonu eiro gadā. Šāds enerģijas ietaupījums ir līdzvērtīgs vidējam enerģijas patēriņam, ko rada gandrīz 3100 mājsaimniecību.

Turklāt līdz 2019. gada septembrim Eiropas Investīciju projektu portālā – vietā, kur tiešsaistē tiekas projektu virzītāji un ieguldītāji, – jau bija publicēti 890 projekti. Tie aptver visas galvenās ES ekonomikas nozares, un ierosināto ieguldījumu kopējais apmērs sasniedz 65 miljardus eiro. Pēc publicēšanas portālā finansējumu ir saņēmuši vairāk nekā 60 projekti. Portāls piedāvā arī citus pakalpojumus, piemēram, partneru meklēšanas pasākumu rīkošanu.

Konteksts

Investīciju plāns Eiropai jeb Junkera plāns tika uzsākts 2014. gada novembrī nolūkā apturēt jau tā zemā ieguldījumu apjoma turpmāku samazināšanos un novirzīt Eiropu uz ekonomikas atlabšanas ceļa. Tam bija trīs mērķi, proti, likvidēt šķēršļus, kas kavē ieguldījumus, sniegt tehnisko palīdzību ieguldījumu projektiem un nodrošināt to redzamību, kā arī lietpratīgāk izmantot finanšu resursus. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ir ES galvojums, pateicoties kuram EIB grupa var piešķirt finansējumu lielākam skaitam projektu, kas bieži ir arī riskantāki.

Bieži finansējums tiek piešķirts ļoti inovatīviem projektiem vai jaunuzņēmumiem, kuriem nav kredītvēstures. Projekti arī apvieno mazākas infrastruktūras vajadzības noteiktā nozarē un ģeogrāfiskā apgabalā. Pateicoties Junkera plānam, EIB grupa var finansēt lielāku skaitu riskantāku projektu, nekā tas būtu iespējams bez ES galvojuma, kā arī tā var piesaistīt jaunus klientus: trīs no četriem Junkera plāna atbalsta saņēmējiem kļūst par bankas klientiem.

Eiropas Parlaments 2019. gada 18. aprīlī apstiprināja Junkera plāna pēcteci nākamajā daudzgadu finanšu shēmā – InvestEU programmu.

Makroekonomiskās ietekmes novērtējumu kopīgi sagatavojuši EIB Ekonomikas departaments un Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC). Tā pamatā ir vispāratzītas, publicētas un zinātniski recenzētas metodes, ko izstrādājis JRC. Plašāka informācija par modelēšanu pieejama šeit: Ietekmes ziņojums (2018. gada jūnijs).

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU