Valsts kontrole veiktajā revīzijā secinājusi, ka pieteikumu izvērtēšanas un atbalstāmo pasākumu atlases process nav caurskatāms – 40% no visiem atbalstītajiem pasākumiem par kopējo summu 66,5 miljoniem eiro ir tādi, kurus ir piedāvājušas nevis ministrijas vai centrālās valsts iestādes, kā to paredz likums, bet gan valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupa. Turklāt sabiedrībai ir liegta iespēja izsekot šādu lēmumu pieņemšanas pamatojumam, jo darba grupas sanāksmju, kurās tiek izvērtēti un atlasīti prioritāri atbalstāmie pasākumi, protokoli nav publiski pieejami. Arī attiecīgajos informatīvajos ziņojumos argumenti netiek izklāstīti, un Ministru kabinets atbalsta finanšu ministra vadītās darba grupas priekšlikumus bez iebildumiem.
“Valsts budžeta daļa – attīstības izdevumi – ir tas finansējums, ko visi kopā kā nodokļu maksātāji atvēlam patiešām būtiskākajiem uzlabojumiem un valsts attīstības prioritātēm. Tā kā attīstības izdevumiem pieejamie finanšu līdzekļi ir ierobežoti un to nekad nepietiek visām vajadzībām, ir ļoti svarīgi tos plānot un izlietot maksimāli caurskatāmi un efektīvi. Diemžēl nākas secināt, ka valdībai pēc tam, kad tā ir lēmusi, kādiem pasākumiem attīstības budžetu piešķirt, īsti vairs nerūp, vai līdzekļi tiek izlietoti sākotnēji izvirzītajiem mērķiem. Šī ierastā prakse būtu nekavējoties jāpārtrauc,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Attiecībā uz prioritārajiem pasākumiem piešķirto līdzekļu izlietošanu jau šī gada maijā Valsts kontrole vērsās pie valdības ar informāciju par to, ka 2018. gadā no izlases kārtā pārbaudītajiem 30,6 miljoniem eiro neatbilstoši sākotnējiem mērķiem ir iztērēti vismaz 9 miljoni eiro. Tādēļ valdībai steidzami jāpieņem politiska izšķiršanās, vai finansējuma trūkuma apstākļos atstāt resoru rīcībā attīstības mērķiem piešķirto finansējumu, kas tradicionāli tiek izlietots kārtējām vajadzībām, vai tomēr kardināli mainīt ierasto pieeju.
Ierastā prakse naudas piešķiršanā diemžēl liecina par pretējo. Ja kārtējā gadā paredzētais pasākums netiek īstenots plānotajā apjomā vai to var realizēt lētāk, vai arī tas vispār vairs nav aktuāls, Ministru kabinets parasti ļauj līdzekļus izlietot citām tā paša resora vajadzībām. Arī izdevumu pārskatīšanas procesā valdība, pakļaujoties resoru spiedienam, saglabā finansējumu pasākumiem, kuru aktualitāte un efektivitāte Valsts kontroles skatījumā ir apšaubāma.
Līdz ar to budžeta iestādes jūtas samērā drošas, ka vienreiz izcīnītais finansējums nekur nepazudīs, pat ja sākotnēji izvirzītajiem mērķiem tas vairs nebūs nepieciešams. Visbiežāk to izlieto pašu izvēlētām prioritātēm – iestādes telpu remontiem, pamatlīdzekļu iepirkumiem, atlīdzības palielinājumam un citām kārtējām vajadzībām.
Valsts kontrole uzskata, ka šāda situācija nav pieļaujama, jo tiek apieta likumdošanā noteiktā vienotā attīstības izdevumu plānošanas un izvērtēšanas kārtība, kas vērsta uz to, lai ierobežota finansējuma apstākļos tiktu izvēlēti un atbalstīti valstiski nozīmīgākie pasākumi. Tādēļ Valsts kontroles ieteikumos norādīts, ka būtu jāpilnveido prioritārajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma izlietošanas uzraudzība. Savukārt attiecībā uz pasākumiem, kas netiek īstenoti pilnā apjomā, būtu rūpīgi jāvērtē, vai piešķirtais finansējums vispār ir atstājams resora rīcībā.
