Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, cienītās deputātes, godātie deputāti!
2024. gads bijis ne tikai nozīmīgu revīziju gads, bet arī laiks, kurā īstenotas būtiskas pārmaiņas Valsts kontroles darba likumiskajā regulējumā un veikti priekšdarbi iestādes strukturālajām pārmaiņām un izaugsmei. Mūsu sagatavotais darbības pārskats par 2024. gadu, kuru esmu iesniedzis Saeimai, piedāvā ieskatu paveiktajā un atspoguļo galvenos akcentus, kas ietekmējuši un veidojuši Valsts kontroles darbu aizvadītajā gadā, kā arī ļauj skatīt valsts pārvaldes darbu šķērsgriezumā.
Pašreizējie ģeopolitiskie, ekonomiskie un demogrāfiskie izaicinājumi prasa ne vien stiprināt valsts aizsardzības spējas, veicināt tautsaimniecības attīstību un radīt priekšnoteikumus dzimstības pieaugumam, bet arī mudina pārskatīt Latvijas valsts pārvaldes darbību un tās atbilstību mūsdienu realitātei. Tikai profesionāla, efektīva un motivēta valsts pārvalde spēs stāties pretī izaicinājumiem un stiprināt mūsu valsts turpmākās attīstības pamatus.
Valsts kontroles darbs ļauj gan izvērtēt noteiktu institūciju vai jomu darba uzlabošanas iespējas, gan saskatīt kopsakarības, riskus un attīstības iespējas valsts pārvaldē kopumā. 2024. gadā veiktās revīzijas atklāj vairākas šādas lietas, uz kurām es šodien vēršu jūsu uzmanību.
Finanšu revīzijās par institūciju sagatavotajiem gada pārskatiem pirmo reizi vēsturē neizteicām nevienu iebildumu! Tas uzskatāmi apliecina valsts pārvaldes finanšu uzskaites briedumu, gatavību mazināt iekšējo procedūru slogu un iespēju vairot valsts pārvaldes darba produktivitāti. Tāpēc iesāktā atbalsta procesu centralizēšana valsts pārvaldē noteikti ir pamatots solis, kas ļaus turpmāk virkni lietu veikt kvalitatīvāk un ar mazākiem resursiem.
Vienlaikus mūsu revīzijas uzrāda lielas iespējas valsts pārvaldes darba centralizēšanai arī citās jomās. Piemēram, apvienojot līdzīgus uzdevumus veicošas kapitālsabiedrības vai pārskatot publisko iepirkumu organizēšanas kārtību. Atrunas par nevēlēšanos pieņemt nepopulārus lēmumus izmaiņu iedzīvināšanai vai par attiecīgo jomu specifiku vai jūtīgumu neiztur kritiku. Drīzāk apliecina izpratnes trūkumu par politiskā vai administratīvā vadītāja darba atbildību.
Valsts pārvalde ir uzsākusi darbu pie birokrātijas mazināšanas. Iespējas to darīt esam saskatījuši teju vai katrā revīzijā. Tās pastāv gan valsts pārvaldes iekšējos procesos kā situācijā ar administratīvo naudas sodu izpildi, gan saskarsmē ar sabiedrību kā situācijā ar novecojušām un iedzīvotājiem nedraudzīgām procedūrām tehnisko palīglīdzekļu piešķiršanā. Sagaidām, ka atbildīgās iestādes veiks pasākumus darba uzlabošanai. Taču svarīgi apzināties, ka ne jau Valsts kontroles ieteikumi vai kādas īpašas birokrātijas apkarošanas kampaņas, bet gan godprātīgs regulārs ikdienas darbs, kas vērsts uz valsts pārvaldes darba uzlabošanu, nodrošinās godprātīguma kultūras iedzīvināšanu un nevajadzīgas birokrātijas izskaušanu nākotnē.
Vajadzību turpmāk darīt lietas citādi dažādās valsts pārvaldes jomās pastiprina arī sarūkošā cilvēkresursu pieejamība. To spilgti apliecina Valsts kontroles revīzijas par cilvēkresursu pieejamību tiesās un par skolām nepieciešamo pedagogu sagatavošanu. Tiesnešu atsvabināšana no tehniskiem un ar tiesas spriešanu nesaistītiem darbiem ļautu risināt tiesnešu darba noslodzi. Savukārt skolu tīkla sakārtošana atbrīvotu resursus pedagogu nepietiekamības problēmu sakārtošanai gan šobrīd, gan ilgtermiņā.
Produktīvāka valsts pārvaldes darba organizēšana vai efektīvāki iekšējie procesi un sabiedrībai sniegtie pakalpojumi diemžēl pilnībā nepasargā no negodprātīgas un nepietiekami atbildīgas amatpersonu rīcības. Turklāt tas nereti iet kopsolī ar nelabvēlīgām finansiālām sekām valsts un pašvaldību budžetiem. Tas attiecas ne tikai uz līdzekļu izlietošanu, bet arī uz neizmantotām iespējām papildināt valsts ieņēmumus un savlaicīgi izmantot jau pieejamo finansējumu sabiedrības kopīgajām vajadzībām. Kā spilgtus piemērus var minēt valsts budžeta līdzekļu izšķērdīgu izlietošanu Zemkopības ministrijas elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla projektā vai speciālo lidojumu izmantošanā Ministru prezidenta komandējumos, ar finansiāli nereālām ambīcijām apaugušo Rail Baltica projektu, miljonos mērāmus negūtus ieņēmumus no nesaimnieciskas pašvaldību mežu apsaimniekošanas un kavēšanos ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma ieguldīšanu klimata pārmaiņu mazināšanā.
Jebkuras grūtības, izaicinājumi vai pat krīzes vienlaikus paver arī labas iespējas. Mūsu valsts pārvaldes briedums daudzās tās jomās rada stabilu pamatu kvalitatīvi jaunam lēcienam vienkāršāku, lētāku un sabiedrībai draudzīgāku pakalpojumu un procesu attīstībā. Lai šīs iespējas izmantotu, atbildīgajām amatpersonām vajadzēs apņēmību pārskatīt ierasto un nereti novecojušo lietu kārtību un pieņemt nepopulārus un drosmīgus lēmumus ne tikai laiku pa laikam, bet ik dienu. Būs arī jārod pretinde negodprātīgai amatpersonu rīcībai, kas visus labi iecerētos darbus var sagraut kā kāršu namiņu, atstājot sabiedrības neuzticības zīmogu visai valsts pārvaldei.
Valsts kontrolei ir svarīgi, lai sniegtie ieteikumi netiktu uztverti tikai kā veicamo darbību saraksts ar termiņiem, savukārt to ieviešanas uzraudzības process – tikai formāla sarakste starp Valsts kontroli un revidējamo vienību. Katras ieteikumos ietvertās darbības mērķis ir rosināt vai nodrošināt konkrētas pārmaiņas un uzlabojumus, tādējādi veicinot sabiedrības labklājību. Ieteikumu ieviešanas rezultātā tiek sagaidīta pozitīva un konstatējama ietekme.
Tāpēc pagājušajā gadā Valsts kontrole nosūtīja Saeimai vēstuli, kurā apkopotā veidā sniedzām informāciju par revīzijās sniegtajiem un vēl neieviestajiem ieteikumiem vai citiem konstatējumiem un atziņām, kas varētu radīt pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu. Šo ieguvumu apmērs ir no dažiem desmitiem tūkstošiem līdz vairākiem miljoniem eiro. Šo praksi mēs turpināsim arī šogad, un jau šomēnes nosūtīsim aktualizētu informāciju par ietaupījumu un papildu ieņēmumu gūšanas iespējām nākamā gada valsts budžetā.
Valsts kontroles sniegtie ieteikumi sniedz naudā mērāmus ieguvumus. To pierāda mūsu aprēķinātā un ar revidējamām institūcijām saskaņotā sniegto ieteikumu ieviešanas rezultātā panāktā finanšu atdeve. Pagājušajā gadā tā bija 1:4,75. Proti, uz katru eiro, kas izlietots Valsts kontroles darba nodrošināšanai, mūsu darbs ir radījis 4,75 eiro atdevi. Vienlaikus daudzi sekmīgi ieviesti Valsts kontroles ieteikumi sniedz sabiedrībai naudā neizmērāmus ieguvumus. Piemēram, iespēju noteiktās dzīves situācijās saņemt līdzvērtīgu sociālo atbalstu neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā persona dzīvo.
Attīstība un pastāvīga darba uzlabošana ir Valsts kontroles ikdiena ne tikai revīziju darbā, bet arī iestādes ikdienas darbībā. 2024. gadā sekmīgi īstenojām vairākas attīstības iniciatīvas, kuras labvēlīgi ietekmēs Valsts kontroles turpmāko darbu.
Vispirms tas attiecas uz finanšu revīziju darba efektivizēšanu. Saeima 2024. gada 4. decembrī pieņēma likumu par grozījumiem Valsts kontroles likumā. No šī gada 1. maija 27 atsevišķu atzinumu vietā par ministriju un centrālo valsts iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību Valsts kontrole gatavos vienu revīzijas ziņojumu par valsts konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas pareizību. Tas ļaus vēl vairāk stiprināt mūsu lietderības revīziju kapacitāti. Lietderības revīziju veikšana jau vairākus gadus ir Valsts kontroles stratēģiskās attīstības virziens, un arī 2024. gadā no pabeigtajām lietderības un atbilstības revīzijām 80 % bija tieši lietderības revīzijas.
Pagājušajā gadā izstrādājām jaunu pieeju ieteikumu ieviešanas uzraudzībai, kas paredz vērtēt ieteikuma sasniegto rezultātu, nevis procesu un darbības. Ar šo pieeju iepazīstinājām gan Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātus, gan valsts un pašvaldību institūcijas un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, saņemot atzinīgas un iedrošinošas atsauksmes. Sagaidu, ka šī pieeja gan atvieglos Valsts kontroles un revidējamo iestāžu savstarpējo sadarbību, gan ļaus efektīvāk uzlabot valsts pārvaldes darbu.
Esam arī kāpinājuši sadarbību ar Saeimu un nevalstisko sektoru. Par revīziju rezultātiem un citiem būtiskiem jautājumiem sniedzām informāciju un viedokli 69 Saeimas komisiju un apakškomisiju sēdēs un sadarbojāmies ar 27 sabiedriski aktīvām organizācijām. Sadarbība ar Saeimu ir svarīga, lai sniegtu aktuālu informāciju jums par revīziju rezultātiem publiskās pārvaldes darba uzraudzībai, un sadarbība ar sabiedriski aktīvām organizācijām sniedz Valsts kontrolei vērtīgu informāciju par sabiedrības vajadzībām. Un augstāko revīzijas iestāžu galvenais virsuzdevums ir iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana.
Sekmīgi ieviesām mākslīgā intelekta risinājumus mūsu darba uzlabošanai un nozīmīgus resursus turpinājām ieguldīt publiskā sektora un partnerorganizāciju izglītošanā, nodrošinot revīzijās gūto zināšanu pārnesi, kā arī turpinājām dalību nodibinājuma “Iespējamā misija” skolu programmā “Dzīvei gatavs”. Viesojāmies 15 skolās visā Latvijā, satiekot vairāk nekā 370 bērnus un jauniešus. Rudenī Valsts kontroles sagatavotā spēle “Vai Tu zini, kas ir valsts nauda?” kļuva pieejama arī digitālā formātā dziveigatavs.lv platformā.
Esam gandarīti, ka mūsu darbu augstu novērtē revidējamās institūcijas. Pagājušā gada beigās veiktajā revidējamo institūciju pārstāvju aptaujā 94 % respondentu Valsts kontroles darbu kopumā novērtējuši kā “labi” vai “ļoti labi”.
Valsts kontrole turpina būt nozīmīgs starptautiskās audita sabiedrības dalībnieks un atbalsta sniedzējs publiskā sektora revīziju jomā, kā arī veicina Latvijas atpazīstamību starptautiskā līmenī. Sekmīgi turpinām īstenot sadarbības projektus gan Austrumu partnerības valstīs Moldovā un Ukrainā, gan Uzbekistānā un tik tālās zemēs kā Gambija un Dominika. No pagājušā gada esam uzņēmušies arī atbildību par NATO Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” gada pārskatu revīziju veikšanu turpmākos trīs gadus un par pašvaldību revīziju darba attīstību Eiropā.
Lai novērtētu un pastāvīgi pilnveidotu savu darbu ilgtspējas jomā, esam aktīvi “Ilgtspējas indeksa” dalībnieki. Jau otro gadu pēc kārtas eksperti Valsts kontroles sniegumu ir novērtējuši ar atbilstību “Ilgtspējas indeksa” Zelta kategorijai.
Valsts kontrole turpina ar savu darbu sniegt sabiedrībai vispusīgu vērtējumu par valsts pārvaldes darba tiesiskumu un lietderību. Valsts kontrole ir atbalsts valsts pārvaldei tās attīstības un izaugsmes centienos, kā arī tur augstu mums starptautiskajos revīziju standartos noteikto pienākumu – kalpot par paraugu citām valsts institūcijām.
Noslēdzot šo uzrunu, izsaku pateicību Valsts kontroles komandai par atdevi un profesionālo attieksmi. Pateicos Valsts kontroles Sabiedriskajai padomei un nevalstiskajām organizācijām, kuru iesaiste stiprina sabiedrisko uzraudzību un piešķir papildu vērtību mūsu darbam. Augstu novērtēju arī revidējamo institūciju un sadarbības partneru – tostarp Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, valsts un pašvaldību institūciju, tajā skaitā arī tiesībaizsardzības iestāžu, – ieguldījumu kopīgā ceļā uz efektīvāku un atbildīgāku valsts pārvaldību.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
