“Šobrīd, strādājot pie 2026. gada valsts budžeta sagatavošanas, mēs ļoti apzināti vērtējam katru izdevumu pozīciju. Mērķis ir ne tikai ietaupīt, bet galvenokārt nodrošināt, ka pieejamie līdzekļi tiek izmantoti maksimāli efektīvi,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
“Mēs saglabājam atbalstu uzņēmējiem, jo tieši uzņēmējdarbības attīstība ir Latvijas ekonomikas izaugsmes pamats. Tajā pašā laikā mēs pārskatām atbalsta programmas mājsaimniecībām, piemēram, elektroenerģijas jomā, lai palīdzība būtu mērķētāka un sasniegtu tieši tās ģimenes, kurām atbalsts ir būtiski nepieciešams. Tāpat esam pieņēmuši lēmumu optimizēt Ekonomikas ministrijas resoru, samazinot darbinieku skaitu par 40 amata vietām.”
Šī budžeta izstrādes laikā Ekonomikas ministrija ir radusi iespēju samazināt budžeta izdevumus 2026. gadā par 9,5 miljoniem eiro, saglabājot atbalsta programmas uzņēmējiem pilnā apjomā. Konkrētā budžeta veidošana ir pilnīga domāšanas maiņa – darbi tiks vērtēti tikai un vienīgi pēc rezultāta, nevis funkciju griezumā. Snieguma radītāji ir eksporta pieaugums un privāto investīciju pieaugums, kā to paredz ekonomiskās attīstības plāns – 3,7 miljardi eiro gadā.
Jaunie priekšlikumi izdevumu optimizācijai aptver trīs galvenos virzienus.
Pirmkārt, paredzēta administratīvo procesu pārskatīšana Ekonomikas ministrijas resora ietvaros. Plānots optimizēt izdevumus atlīdzībai, komandējumiem, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem, kā arī saimnieciskiem pakalpojumiem.
Tāpat tiks izvērtēta iespēja atteikties no atsevišķiem statistikas pārskatiem, pārskatīt apmācību un informatīvo pasākumu apjomu, kā arī samazināt iemaksas dalībai starptautiskajā organizācijā, izstājoties no Starptautiskā Svaru un mēru biroja.
Kopējais ietaupījums šajā sadaļā plānots vairāk nekā 1,2 miljonu eiro apmērā. Samazinājums ir jāvērš arī uz administratīvo funkciju mazināšanu resora iekšienē. Kopumā tiek plānots samazināt ap 40 amata vietām Ekonomikas ministrijas resorā.
Otrkārt, plānots pilnveidot procesus uzraudzībā un uzņēmējdarbības atbalsta programmu administrēšanā, kas sevī ietver Ekonomikas ministrijas resora ietvaros esošo procesu pārskatīšanu un izmaksu samazināšanu. Vienlaikus, pārskatot atbalsta pasākumu efektivitāti, Ekonomikas ministrija saglabās atbalstu aktivitātēm, kuru tiešie ieguvēji ir komersanti. Šajā sadaļā plānotais ietaupījums pārsniedz 3,2 miljonus eiro.
Treškārt, plānots ieviest mērķtiecīgāku elektroenerģijas atbalsta mehānismu daudzbērnu ģimenēm. Šobrīd šis atbalsts tiek sniegts neatkarīgi no ģimenes ienākumu līmeņa, kā rezultātā daļai saņēmēju tas ir nepietiekams, bet citai daļai – nebūtisks. Jaunais piedāvājums paredz padarīt atbalstu mērķētāku, palielinot tā apjomu līdz pat divām reizēm ģimenēm ar zemākiem ienākumiem, vienlaikus radot iespēju valsts budžetā ietaupīt līdz 5 miljoniem eiro. Mērķtiecīgāks valsts atbalsts elektroenerģijas lietotājiem – sniedzot palīdzību tieši tiem, kam tā patiešām ir nepieciešama, nevis piešķirt atbalstu bez kritērijiem, kā tas neveiksmīgi notika Covid-19 laikā.
Lai sekmētu efektīvāku valsts resursu izmantošanu un samazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Ekonomikas ministrija jau ir īstenojusi vairākas nozīmīgas iniciatīvas. Ministrija un tās padotības iestādes – tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome un Centrālā statistikas pārvalde – tuvākajos gados plāno pārcelties uz vienotu biroju kompleksu Talejas ielā 1, Rīgā, kas ļaus ilgtermiņā samazināt administratīvos izdevumus.
Tāpat Ekonomikas ministrija ir veikusi vairākus konkrētus pasākumus, lai mazinātu būvniecības birokrātiju un vienkāršotu procesus uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Veikti grozījumi normatīvajos aktos, saīsinot būvprojekta saskaņošanas un tehnisko noteikumu izdošanas termiņus, kā arī vienkāršota sabiedrības iesaiste būvniecības procesā. Ieviesti atvieglojumi privātmāju būvniecībai, noteikti izņēmumi, kad kopīpašuma būvju nodošanai ekspluatācijā vairs nav nepieciešama visu īpašnieku piekrišana. Tāpat uzlabota būvniecības informācijas sistēma (BIS), nodrošinot ērtāku dokumentu apriti un procesu pārskatāmību.
Turklāt birokrātijas mazināšanas pasākumi veikti arī kapitālsabiedrību pārvaldībā. Kā nozīmīgs solis budžeta līdzekļu efektīvākai izmantošanai ir īstenota arī deviņu kapitālsabiedrību apvienošana, kas ir viens no lielākajiem valsts kapitālsabiedrību restrukturizācijas projektiem pēdējos gados. Šī iniciatīva ļaus samazināt valsts budžeta izdevumus, novērst funkciju dublēšanos un mazināt administratīvo slogu. Pirmajā posmā paredzēts apvienot trīs valsts uzņēmumus – SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs”, SIA “Latvijas standarts” un SIA “Latvijas proves birojs” –, izveidojot vienotu tehnoloģiju attīstības centru, kura galvenais uzdevums būs atbilstības novērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un tehniskā atbilstība.
Nākamajā posmā plānota vēl vairāku laboratoriju un tehnisko ekspertīžu vienību apvienošana, kas pašlaik darbojas dažādās valsts institūcijās, tostarp Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, Autoceļu kompetences centrā, AS “Sadales tīkls”, AS “Augstsprieguma tīkls”, Starptautiskajā lidostā “Rīga” un AS “Latvijas valsts meži”. Šādi tiks izveidota vienota, profesionāla atbalsta platforma ar skaidru kompetenču sadalījumu un efektīvu resursu izmantošanu.
Tāpat, atceļot līdzšinējo prasību par regulāru ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotu verificēšanu, iedzīvotājiem tiek samazināti ikgadējie izdevumi aptuveni piecu miljonu eiro apmērā. Lēmums pieņemts, balstoties uz izmaksu un ieguvumu izvērtējumu.
Ekonomikas ministrijas izstrādātie priekšlikumi tiks iesniegti tālākai izskatīšanai un vērtēšanai valdībā.
