2019. gada 9. septembrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopīgi ar ministrijas darbiniekiem svinīgā ceremonijā noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, tādējādi apliecot cieņu tiem Latvijas valsts un ārpolitikas pamatlicējiem un veidotājiem, bez kuru pūlēm un mērķtiecības nebūtu iedomājama jaunās valsts pastāvēšana un tās ārpolitikas centieni.
Lai tuvāk iepazīstinātu ar ārlietu dienesta darbību 100 gados, Edgars Rinkēvičs mediju klātbūtnē atklās Ārlietu ministrijas ceļojošo izstādi “Latvijas diplomātijai un ārlietu dienestam 100”. Izstāde sniedz ieskatu Latvijas vēstures posmu nozīmīgākajos notikumos un iepazīstina ar ārlietu dienesta devumu valsts izveidē, pastāvēšanā un starptautiskajā atzīšanā. Lielākā daļa no izstādē aplūkojamiem dokumentiem, fotogrāfijām un priekšmetiem tiks eksponēti pirmo reizi. Interesentiem būs iespēja iepazīties ar vēsturiskajām liecībām par Latvijas valsts nodibināšanas un pirmo pastāvēšanas gadu līdz atzīšanai de iure, par Latvijas pirmās neatkarības gadu, kā arī par padomju un nacistu okupācijas varas gadu, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas un par Latvijas otrās neatkarības laika vēsturi.
Ārpus Rīgas izstāde pirmo reizi būs skatāma 2019. gada 19. septembrī Tukuma Mākslas muzejā. Tukums kā pirmā izstādes apskates vieta Latvijas reģionos ir izvēlēta, jo ar šo pilsētu ir saistīts pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārds. Vēlāk izstāde ceļos uz Ventspili, Jelgavu un Bausku. To iecerēts parādīt arī Cēsīs, Daugavpilī, Rēzeknē un Valmierā. Izstāde pa Latviju ceļos līdz 2021. gada janvārim, kad apritēs 100 gadu, kopš tika panākta Latvijas Republikas starptautiski tiesiskā (de iure) atzīšana.
Tāpat 9. septembrī ārlietu ministrs E. Rinkēvičs aicina bijušos un esošos ārlietu dienesta darbiniekus, kā arī ārvalstu diplomātiskā dienesta pārstāvjus un Ārlietu ministrijas sadarbības partnerus uz svinīgo pieņemšanu. Dienesta simtgadē ārlietu ministrs ieviesīs jaunu tradīciju un pirmoreiz pasniegs apbalvojumu par mūža ieguldījumu Latvijas ārpolitikā.
Lai veicinātu zināšanas par diplomātiju, ārpolitiku un ārlietu dienesta darbību, no 2019. gada rudens līdz pat 2021. gadam Latvijas augstākajās mācību iestādēs Rīgā un reģionos tiek plānotas arī Latvijas ārlietu dienesta diplomātu lekcijas un diskusijas ar interesentiem, kā arī ārlietām veltīta radio raidījumu sērija “Nepārtrauktība. Latvijas ārlietu dienestam 100” Latvijas Radio 1 programmā. Savukārt diplomātu personīgā pieredze, strādājot Rīgā un ārvalstīs, tiks apkopota īpašā rakstu krājumā. Vienlaikus Ārlietu ministrija simtgadei par godu ir sagatavojusi arī vairākus video stāstus, kas atklāj ārlietu resora būtiskākos notikumus un sasniegumus, – tie tiks publicēti ministrijas sociālo mediju kontos, kā arī izrādīti Latvijas vēstniecību rīkotos pasākumos ārvalstīs.
Informācijai
Diplomātu darbs allaž ir bijis cieši saistīts ar Latvijas valsts likteni. Nākamajā dienā pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Latvijas Tautas padome apstiprināja pirmo Latvijas pagaidu valdību, kurā Zigfrīdam Annai Meierovicam bija uzticēts ārlietu ministra amats.
Par Ārlietu ministrijas izveides datumu tiek uzskatīts 1919.gada 29.jūlijs, kad ārlietu ministrs Z. A. Meierovics izdeva pirmo pavēli par četru vadošo darbinieku iecelšanu amatos Ārlietu ministrijā. Pēc tam pakāpeniski tika veidota ministrijas struktūra – departamenti un nodaļas.
Pēc Latvijas nodibināšanas valsts teritorijā sākās un vēl 1919. gada 1. pusgadā turpinājās Neatkarības karš. Ārlietas lielākoties tika īstenotas ārpus Latvijas, sūtot delegāciju uz Parīzes Miera konferenci, lai aizstāvētu Latvijas neatkarības ideju un panāktu valsts starptautisku atzīšanu, kā arī dibinot pirmās diplomātiskās pārstāvniecības.
Neskatoties uz smago militāro un iekšpolitisko situāciju valstī, Latvijas diplomātiem izdevās paveikt svarīgāko uzdevumu – 1921. gada 26. janvārī pasaules lielvalstis atzina Latviju de iure. Diplomātiskais un konsulārais dienests pilnā apjomā darbu turpināja līdz valsts okupācijai 1940. gada jūnijā. Tomēr arī okupācijas apstākļos Latvijas diplomātiskais un konsulārais dienests turpināja darbību Rietumvalstīs, pusgadsimtu atgādinot pasaulei, ka Latvija nav zaudējusi de iure statusu.
Latvijas ārlietu dienests ir vienīgā Latvijas Republikas institūcija, kas bez pārtraukuma darbojusies kopš valsts dibināšanas. Latvijas diplomāti vienmēr ir strādājuši Latvijas valsts un tautas interesēs. Ārlietu dienests nodrošina Latvijas kā neatkarīgas, demokrātiskas un drošas valsts attīstību.
2019. gadā Latvijai ir 48 diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības visā pasaulē: 37 vēstniecības, 7 pastāvīgās pārstāvniecības, 1 ģenerālkonsulāts un 2 konsulāti, 1 konsulārās nodaļas kanceleja. Ārlietu dienestā Rīgā un Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs valsts un valstspiederīgo intereses pārstāv vairāk nekā 800 darbinieku.
