Svinīgo pasākumu apmeklēs Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš, aizsardzības ministra padomnieks militāros jautājumos atvaļināts ģenerālleitnants Raimonds Graube, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Imants Ziediņš un Baltijas Aizsardzības koledžas komandants ģenerālmajors Andis Dilāns.
“Latvijas Kara skolas dibināšana ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem mūsu bruņoto spēku vēsturē. Atzīmējot Latvijas Kara skolas simtgadi, vēlos pateikties visiem Nacionālās aizsardzības akadēmijas mācībspēkiem par ikdienā ieguldīto nesavtīgo darbu topošo virsnieku izglītošanā un mūsu valsts aizsardzības stiprināšanā,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Par godu Latvijas Kara skolas 100. gadadienai norisināsies svētku koncerts, kurā uzstāsies Dailes teātra aktieri – Ērika Eglija un Gundars Silakaktiņš, operdziedātāja Marlēna Keine, kā arī Zemessardzes orķestra ansamblis un tautas deju kolektīvs “Bramaņi”.
Kad 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, par vienu no galvenajiem uzdevumiem kļuva Latvijas armijas izveide. 1919. gada 13. septembrī saskaņā ar Latvijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Dāvida Sīmansona pavēli dibināja Kara skolu un par tās komandieri tika iecelts kapteinis Rūdolfs Klinsons. Kara skola izvietojās Krišjāņa Barona ielā 99, Rīgā, bijušā Garīgā semināra telpās. Mācības uzsāka 3. oktobrī, bet Bermonta karaspēka uzbrukuma dēļ tās pārtrauca un Kara skolas personāls tika nosūtīts uz fronti.
Beidzoties cīņām ar Bermontu, Kara skolas personāls 30. novembrī atgriezās Rīgā, lai atsāktu apmācības. Pēc grūta gājiena no Jelgavas vakariņās nebija nekā cita ko likt galdā – vienīgi melna kafija, marmelāde un rupjmaize. Tā dzima tradīcija, kuru vēlāk ievēroja visu Kara skolas pastāvēšanas laiku – Melnās kafijas vakars.
Kara skola darbojās līdz 1940. gada rudenim, kad padomju okupācija izbeidza virsnieku sagatavošanu Latvijas armijai.
Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija Nacionālo bruņoto spēku izveide. Lai nodrošinātu topošos bruņotos spēkus ar kvalitatīvu komandējošo sastāvu, Latvijas Republikas Ministru Padome 1992. gada 13. februārī ar lēmumu Nr. 54 dibināja Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Par pirmo atjaunotās Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas priekšnieku kļuva pulkvedis Valdis Matīss.
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija ir 1919. gadā dibinātās Latvijas kara skolas tradīciju pārmantotāja, kas atjaunota 1992. gada 13. februārī, un ir Latvijas vienīgā augstākā militārā mācību iestāde.
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija realizē akreditētas studiju programmas kadetiem ar augstāko un vidējo izglītību. Kopš 2010. gada Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija realizē akreditētu profesionālā maģistra studiju programmu „Militārā vadība un drošība”. Nacionālo bruņoto spēku virsnieku tālākajā militārajā izglītošanā svarīgs ir Jaunākā štāba virsnieka kurss un Starptautiskais Jūras spēku vidējā līmeņa vadības un štāba virsnieka kurss, ko apgūst Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.
Jau ziņots, ka 7.janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020.gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.
1918.gada 18.novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.
Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919.gada 10.jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.
Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.
Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā: https://www.mil.lv/lv/latvijas-armijai-100
