Projekts “Gājēju un riteņbraucēju celiņa izbūve Liepājas ielā no Aizputes robežas līdz Akmens tiltam Aizputē” tiek realizēts Aizputes viduslaiku pils aizsardzības zonā, tāpēc tika veikta arheoloģiskā uzraudzība arheologa Armanda Vijupa vadībā.
Projektā zemes darbus realizēja SIA “CTB” un piesaistītie apakšuzņēmēji drenāžas un elektrolīnijas iekārtošanas darbu veikšanai. Trases celiņu kopgarums būs 939 m, bet izbūvējamā platība ir 2978 m2. Gājēju un veloceliņš sāksies Liepājas ielā no to šķērsojošās Robežu ielas līdz Livonijas ordeņa pils pakājei, gar tās dienvidu, dienvidrietumu nogāzi pa Sakas ielas turpinājumu un tālāk pagriežoties līdz Akmens tiltam Liepājas ielā. Arheoloģiskā uzraudzība tika koncentrēta pils kalna tuvumā, kur arī tika pamanīti atradumi. Vietu, kur atrasta keramika – trijkāja trauka kāja ar daļu no trauka lejasdaļas, trijkāja trauka cilindrveida rokturis, brūni glazētas nelielas trauku lauskas, apsekoja ar metāldetektoru un brīnumainā kārtā atrada divas sudraba monētas – Johana Ernsta Bīrona Kurzemes un Zemgales hercogistes 1763.gadā kaltu grasi un Zviedrijas Kārļa XI 1672.gadā kaltu 1 ēri. Šiem vērtīgajiem atradumiem vēlāk pievienojās arī tumši zaļi glazēti krāsns podiņu fragmenti ar ģeometrizētu augu ornamentu, krāsns podiņu stāva fragmenti, masīva dzelzs nagla un neregulāri apskaldīts tumšpelēka krama gabals (iespējams, krama aizslēga šaujamieroču krama sagatavošanai). Senāki arheoloģiski atradumi par 17./18.gadsimtu netika atrasti.
Iepriekšējā arheoloģiskās uzraudzības periodā pavasarī Tebras ielā pie Baznīckalna tika atrastas 1841.gada Krievijas impērijas vara monēta, svina plomba ar Rīgas pilsētas ģerboni, svina lodes, durvju viras kāsis (17.-19.gs) un stikla tintes pudele (20.gs. sākums). Visi atradumi tiks nodoti Aizputes novadpētniecības muzejam.
Livonijas ordeņa pils atrodas Aizputes vecpilsētā, Tebras upes kreisajā krastā, un savas pastāvēšanas pirmssākumos bija Kuldīgas komturejas saimniecības pils, arī viens no militārajiem atbalsta punktiem ceļa no Livonijas uz Prūsiju. Tiek uzskatīts, ka pils celta sena kuršu pilskana tiešā tuvumā (Baznīckalns) jau 13.gadsimta beigās vai pēdējā ceturksnī. 20.gadsimtā pils apdzīvota līdz pat septiņdesmitajiem gadiem, pēc tam tā nonāk pusdrupu stāvoklī, līdz deviņdesmitajos gados sākas konservācija un vēlāk – neliela apjoma atjaunošanas darbi. Pēdējā arheoloģiskā izpēta pils teritorijā veikta 1987.gadā profesora J.Urtāna vadībā, bet arheoloģiskā uzraudzība saistībā ar elektrolīnijas ierīkošanu - 2011.gadā arheologa M.Lūsēna vadībā. Pašlaik Aizputes novada pašvaldība plāno izstrādāt pils pagaidu konservācijas projektu un turpmāko pilsdrupu attīstības plānu, lai šis kultūrvēsturiskais objekts būtu prezentējams tūristiem un interesentiem mūsdienīgākā līmenī – kā pilnvērtīgs, Eiropas līmenim atbilstošs tūrisma objekts.
