LPS uzskata, ka noteikumu projekta protokollēmumā ir jāiekļauj uzdevums Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) līdz 2020. gada 31. martam izstrādāt un iesniegt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, paredzot slodžu pārstrukturēšanu pedagogiem atbilstoši jaunajam vidējās izglītības standartam, pamatizglītības standartam un pirmsskolas izglītības vadlīnijām. Lai nākamajā mācību gadā varētu veiksmīgi uzsākt un realizēt kompetencēs balstītu izglītību, kas no pedagogiem prasīs gan jaunas zināšanas un prasmes, gan laiku to apgūšanai, gan spēju savstarpēji sadarboties, pēc LPS domām, ir jāsamazina pedagogu noslodze jeb kontaktstundu skaits.
Liels izaicinājums nākamajos trīs gados Latvijas skolās būs standartu ieviešana tehnoloģiju mācību jomā. Jauno programmu apguve tiks uzsākta 4., 7. un 10 klasē un pēc trīs gadu mācībām noslēgsies 6., 9. un 12. klasē, kad jābūt izpildītām visām MK noteikumu “Par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” un “Par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” prasībām pilnā apjomā. Tā kā tehnoloģiju mācību jomā paredzēts pilnīgi jauns saturs no 1. līdz 12. klasei un, uzsākot jauno programmu ieviešanu tehnoloģiju mācību jomā 4., 7. un 10. klasē, datorikā paredzēto mācību saturu skolēni vēl nebūs apguvuši, LPS uzskata, ka izņēmuma kārtā jāatļauj izglītības iestādēm turpmāko trīs mācību gadu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās brīža pārsniegt normatīvajos dokumentos noteikto mācību slodzi līdz vienai stundai nedēļā no 4. līdz 9. klasei un līdz divām stundām nedēļā no 10. līdz 12. klasei, kas papildus izmantojamas mācību priekšmetu “Datorika”, “Programmēšana I” un “Programmēšana II” īstenošanai, jo bez papildu risinājuma nav iespējams uzsākt ar datoriku saistīto mācību priekšmetu īstenošanu vienlaikus 1., 4., 7. un 10. klasē un ar atvēlēto stundu skaitu nav iespējams sasniegt standartā paredzētos sasniedzamos rezultātus.
LPS arī aicina IZM līdz 2020. gada 31. maijam sagatavot un nodrošināt mācību līdzekļu (iespiestu vai elektroniskā formātā) pieejamību un mācību metodisko nodrošinājumu pamatizglītības mācību priekšmetu programmu un vidējās izglītības mācību priekšmetu pamatkursa programmu apguvei un līdz nākamā gada 31. augustam sagatavot un nodrošināt mācību līdzekļu pieejamību un mācību metodisko nodrošinājumu vidējās izglītības mācību priekšmetu padziļināto kursu programmu apguvei.
Sākot ar 2020. gada 1. septembri, kad tiks ieviests jaunais kompetenču (lietpratības) pieejā balstīts mācību saturs, paredzēts izmantot ne tikai tradicionālos, bet arī digitālos mācību līdzekļus un resursus, tajā skaitā tiešsaistē pieejamos. Tāpēc visām Latvijas skolām nepieciešams ātrdarbīga interneta pieslēgums un atbilstoša datortīkla infrastruktūra pašā izglītības iestādē. Pieredze liecina, ka daļā skolu vidējais interneta pieslēguma ātrums ir ap 20 Mbps uz 50–100 galalietotājiem, kas ir vairāk nekā nepietiekami digitāla mācību procesa nodrošināšanai, un kvalitatīvs un ātrdarbīgs interneta pieslēgums nav pieejams daudzām izglītības iestādēm.
Valsts ir ieguldījusi lielus līdzekļus platjoslas interneta infrastruktūrā (piemēram, projekts “Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās”), tomēr ieguldījumi nav sasnieguši to veikšanas pamatmērķi – nodrošināt kvalitatīva un ātrdarbīga interneta pieeju galalietotājiem. Šobrīd Latvijas lauku teritorijās valsts izveidotie optiskā tīkla pieslēgumu punkti netiek izmantoti, jo nav nodrošināti pieslēgumi galalietotājiem tā saucamajā pēdējā jūdzē, kā arī nav izveidoti pieslēgumi skolām. Salīdzinājumam – Lietuvā platjoslas ierīkošanas projektā tika izveidoti optiskā tīkla pieslēgumi visām skolām, kā arī slimnīcām un citām publiskās pārvaldes iestādēm.
LPS aicina Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Finanšu ministriju nodrošināt priekšnoteikumus jaunā mācību satura un pieejas ieviešanai izglītības iestādēs un, sākot no 2020. gada 1. septembra, rast finansējumu, lai visās izglītības iestādēs izveidotu atbilstošu datortīkla un interneta pieslēguma infrastruktūru, lai mācību procesā būtu iespēja izmantot tiešsaistē pieejamos mācību līdzekļus, kā arī nodrošināt platjoslas interneta pieslēguma ātrumu vismaz 0.5 Mbps katram izglītības iestādes izglītojamajam un pedagogam ar iespēju bez lieliem papildu kapitālieguldījumiem palielināt ātrumu līdz 5 Mbps uz vienu izglītojamo un skolotāju, t.sk. izglītības iestādēm nodrošinot pēdējās jūdzes pieslēgumu optiskajam tīklam vietās, kur izbūvēti optiskā tīkla pieslēgumu punkti, pārējās vietās – nodrošinot citus tehnoloģiskos risinājumus.
Svarīgi pieminēt, ka daļā izglītības iestāžu ir ļoti novecojusi datortehnika, kuras masveida atjaunošana nav bijusi iespējama ierobežoto finansiālo resursu dēļ. LPS aicina ministrijām 2020. gadā nodrošināt iespēju pašvaldībām saņemt aizņēmumus datortehnikas iegādei izglītības iestādēm.
LPS iepriekšminētās prasības iekļaus arī Ministru kabineta un LPS ikgadējā vienošanās un domstarpību protokolā.
