Galvenie tikšanās laikā skatītie jautājumi bija saistīti ar līdzšinējo un turpmāko IeM un LIDA sadarbību.
Tikšanās laikā ministrs atzinīgi izteicās par līdzšinējo LIDA darbību gan saistībā ar dažādu problēmjautājumu risināšanu, kas saistīti ar dienestu iekšējo darbību, gan LIDA aktīvo līdzdalību normatīvo aktu jaunradē.
Attiecībā uz turpmāko sadarbību no ministra tika saņemts lūgums LIDA aktīvāk iesaistīties ne tikai dažādu jautājumu risināšanā dienestu un ministrijas līmenī, bet arī kopīgi ar ministriju pārstāvēt dienestu darbinieku intereses Ministru kabineta līmenī, atbalstot ministrijas centienus saistībā ar papildus finanšu līdzekļu iegūšanu dienestu attīstībai, un citos jautājumos. Tāpat ministrs izteica vēlmi biežāk no LIDA saņemt ne tikai informāciju par konstatētajām problēmām un lūgumus tās risināt, bet arī konkrētus piedāvājumus šo problēmu risināšanai.
„Šodienas tikšanās iezīmē jauna sadarbības cikla sākumu,” pēc tikšanās savu viedokli pauž A.Augustāns. „Esam ieguldījuši lielu darbu strādājot ne tikai ar pašiem dienestiem un ministriju, bet arī Ministru kabineta līmenī, tāpēc uzskatu, ka no ministrijas saņemtie atzinības vārdi ir godam pelnīti. Esam piedalījušies vairāku Ministru kabineta noteikumu grozījumu tapšanas procesā, tai skaitā Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 806 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru”, kurus apstiprinot tiks ievērojami uzlabots gan zemāko atalgojumu saņemošo mācību iestāžu kadetu atalgojums, gan sperts plašs solis virzienā uz Valsts policijā strādājošo izmeklētāju atalgojuma palielināšanu. Un, kopā ar ministriju, turpināsim darbu arī pie tā, lai celtu pārējo dienestos strādājošo atalgojumu, veidojot jaunu atlīdzības sistēmu.”
Saistībā ar nepieciešamību veidot jaunu atlīdzības sistēmu A.Augustāns ir kategorisks. „Līdzšinējā atlīdzības sistēma sevi ir pierādījusi kā netaisnīgu un neatbilstošu nedz pastāvošajam normatīvajam regulējumam, nedz kopējai situācijai valstī,” viņš norāda. „Kopš pastāvošās sistēmas ieviešanas LIDA regulāri saskaras ar sūdzībām par to. Iesākumā tas bija atalgojuma palielinājuma nevienmērīgais apmērs – kāds saņēma 400 euro pielikumu, bet kāds cits tikai septiņu. Un, ja ar šādu atšķirību vien bija par maz, tad šo netaisnīgo sadalījumu vēl drūmāku padarīja fakts, ka lielākos pielikumus saņēma darbinieki ar lielākajām algām. Tad sekoja vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kas norādīja uz nepilnībām pastāvošajā sistēmā. Un visbeidzot – saskaņā ar statistikas datiem, tai skaitā tiem, kurus publiski pauž Finanšu ministrija, vidējais atalgojums valstī palielinās katru gadu, un saskaņā ar prognozēm, 2022.gadā tas sasniegs 1261 euro pirms nodokļu nomaksas, bet dienestos strādājošajiem, pie patreizējā atalgojuma regulējuma, regulāra atalgojuma pārskatīšana nemaz nav paredzēta. Līdz ar to darba šajā jautājumā ir daudz, un LIDA ir gatava atbalstīt visas ministrijas iniciatīvas šajā sakarā. Jau tagad esam aktīvi iesaistījušies gan darbā pie 2020.gada budžeta, gan Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam tapšanā, kas ir svarīgs aspekts šī jautājuma risināšanā, jo pirmo reizi šajā plānā ir iekļauta arī iekšējā drošība.”
„Tomēr atalgojums nav vienīgais sāpīgais jautājums iekšlietu sistēmā,” atzīst A.Augustāns. „LIDA viennozīmīgi atbalsta ministrijas pārstāvju pausto par to, ka risināmi ir arī citi jautājumi. Daļa no šiem jautājumiem ir atrisināma bez papildus finansējuma piesaistes, kā piemēram strukturālās un personālvadības politikas reformas Valsts policijā, Valsts robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Arī ar efektīvu personāla apmācību, kas vērsta uz darbinieka tiešajiem pienākumiem, nevis vispārinošu apmācību, kā tas bieži mēdz būt, un kvalifikācijas uzturēšanu saistītie jautājumi ir risināmi ar jau esošajiem resursiem. Savukārt citu jautājumu sekmīgai sakārtošanai būtu izmantojama iespēja piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus. Bet paļauties tikai uz ārējo finansējumu nedrīkst, tāpēc iekšējās drošības stiprināšanai līdzekļi jāatrod valsts budžetā. Bet, lai šos līdzekļus būtu iespējams efektīvi plānot un apgūt, LIDA, un arī ministra ieskatā, ir nepieciešams skaidrs un uz attīstību vērsts dienestu attīstības plāns ilgtermiņam. Tā, piemēram, attiecībā uz izmantojamā aprīkojuma un formas tērpu kvalitātes un citām prasībām ministrs izteicās par iespēju ieviests minimālo prasību regulējumu, uz ko mēs varējām atbildēt ar to, ka šī gada pavasarī LIDA, piedaloties EuroCOP pavasara sesijā, šo jautājumu jau aktualizēja un tika uzsākta tā sagatavošana tālākajai virzīšanai Eiropas Savienības līmenī.”
„Ministrs tikšanās laikā uzsvēra, ka ministrijas darbības ir un būs vērstas uz cilvēkiem,” noslēgumā saka A.Augustāns. „Savukārt LIDA darbs pašos pamatos ir vērsts uz šo cilvēku – dienestu darbinieku – tiesību un interešu aizstāvību. Pievienojot tam ministra izteikto vēlmi turpmāk no LIDA saņemt konkrētāku redzējumu un piedāvājumus dažādu jautājumu risināšanā, es secinu, ka turpmāk arodbiedrības loma iekšlietu sistēmā tikai pieaugs. Un tas ir pozitīvs signāls ne tikai LIDA un tās biedriem, bet arī tiem darbiniekiem, kuri vēl nav izlēmuši par labu būšanai arodbiedrībā. Savukārt LIDA, kamēr vien ministrs šo savu nostāju nemainīs, savu resursu ietvaros atbalstīs visas darbības, kas vērstas uz dienestu attīstību, uzlabojot to kodola – darbinieku – dienesta apstākļus. Protams, sagaidot līdzīgu atbalstu no ministra arī attiecībā uz LIDA darbību.”
