Šādu jaunu pieeju paredz VNĪ izstrādātais informatīvā ziņojuma projekts “Valsts iestāžu biroju optimizācija – Nākotnes birojs”. Projekts izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta uzdevumam par 2019.-2021.gada valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, kā arī balstoties uz dokumentu “Valsts pārvaldes reformu plāns 2020”. Šis plāns paredz mainīt valsts pārvaldes kultūru uz tādu, kur normatīvisma un birokrātijas vietā valda vērtību kultūra, sadarbības gars un elastība mērķu sasniegšanā, kā arī ikvienas darbības pamatā ir atbildīga rīcība gan individuālā, gan kolektīvā līmenī.
“Lai ieviestu “Nākotnes biroja” koncepciju dzīvē, svarīga ir sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm. VNĪ piedāvā mūsdienīgu pieeju darba vides plānošanai un organizēšanai. Tādējādi veicināsim publiskā sektora iestāžu darbinieku motivāciju un sabiedrības, kā pakalpojumu saņēmēju, komfortu, papildus ilgtermiņā ietaupot valsts līdzekļus,” uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.
Būtiskākie ieguvumi no “Nākotnes biroja” ieviešanas:
- mūsdienīga valsts pārvaldes darba vide kā pamats produktīvam darbam sabiedrības interesēs, darbinieku motivācijai, sadarbībai un efektīvākai lēmumu pieņemšanai;
- valsts pārvaldes izmantotās platības samazinājums vidēji par 30%;
- vērtīgi un optimāli izmantoti un pārvaldīti valsts nekustamie īpašumi;
- efektīvāks valsts budžeta līdzekļu izlietojums un ietaupījums nākotnē (30 gadu periodā).
Uz doto brīdi publiskā sektora ēkas ir morāli un fiziski nolietotas par 30 – 70%, papildus tam, valsts iestāžu infrastruktūra un darba vide ir nepietiekami efektīvi organizēta un neatbilst mūsdienīgas darba vides prasībām. VNĪ, kas pārvalda ~23% valstij piederošo ēku, ir daudzviet identificējusi virkni problēmu, piemēram - neefektīvu plānojumu. Vidējā platība uz darbinieku valsts iestāžu birojos Rīgā ir 20,5 m2, atsevišķos gadījumos sasniedzot pat 50 m2. Salīdzinājumam - privātajā sektorā tie ir ap 12-14 m2.
Savukārt Lielbritānijā publiskajā sektorā uz vienu darbinieku ir 12 m2, bet noteikts ambiciozs mērķis – 10 m2 uz darba vietu esošajām biroja telpām un 8 m2 uz darba vietu jaunās biroja telpām. Somijā noteikta platība 18 m2 agrāk izveidotām biroja telpām un 15 m2uz darbavietu jaunās telpās. Beļģijā valstij nepieciešamo biroju stratēģija tika izveidota 2012. gadā ar mērķi mazināt telpu valsts sektorā, panākot 13,5 m2 uz darba vietu.
Pateicoties “Nākotnes biroja” koncepta ieviešanai publiskajā sektorā, iespējams samazināt izmantojamo telpu platību aptuveni par 30–40 % m2. Tas veicinās finanšu un administratīvo resursu ietaupījumu, samazinās apsaimniekošanas un komunālos izdevumus. Optimizējot iestāžu izmantoto infrastruktūru, kā arī centralizējot atbalsta un nodrošinājuma funkcijas, iespējams samazināt uzturēšanas izdevumus par aptuveni 10 – 20%.
Saskaņā ar pētījumiem divas trešdaļas darbinieku, kas izmanto aktivitātēs bāzētu biroju, uzskata to par produktivitāti veicinošu faktoru.
Pirmais “Nākotnes biroja” pilotprojekts būs VNĪ jaunās mājas Talejas ielā 1, Rīgā, uz kurām pārcelšanās plānota jau šā gada nogalē.
Informatīvā ziņojuma projekts pieejams Ministru kabineta mājas lapā: šeit. Plānots, ka Finanšu ministrija un VNĪ līdz 2021.gada 31.decembrim iesniegs valdībā priekšlikumus konkrētu iestāžu pārvietošanai, lai cik vien iespējams vairāk valsts iestāžu varētu izvietot vienā nekustamajā īpašumā.
Par valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi”
VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. VNĪ šogad Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauti Valsts ieņēmumu dienesta “Baltā saraksta” zelta līmenī.
Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
