29.jūnijā plkst.16.00 Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris uzstāsies Sv.Pētera baznīcā, Rīgā.
30.jūnijā plkst.15.00 Kuldīgā, Pilsētas dārzā notiks Zemessardzes orķestra un Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestra kopīgs koncerts.
4.jūlijā plkst.19.00 Jēkabpils Tautas namā Zemessardzes orķestris un Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestris koncertēs Jēkabpils pilsētas svētku ietvaros.
5.jūlijā plkst.18.00 Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris uzstāsies laukumā pie pieminekļa Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem Balvos, Latgales partizānu pulka dibināšanas 100. gadadienas un Nacionālo bruņoto spēku dienas Balvos ietvaros.
6.jūlijā no plkst.14.00 Rīgā, 11.novembra krastmalā notiks Latvijas armijas simtgades lielkoncerts, kurā muzicēs gan Zemessardzes orķestris, Zemessardzes koris “Stars”, gan Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris un Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris kopā ar dažādiem Latvijā populāriem solistiem.
Koncertu programmā iekļauta latviešu un kanādiešu oriģinālmūzika un tautas dziesmu aranžējumi.
Vizītes laikā Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris koncertēs arī Kanādas dienā Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā un Kanādas vēstniecības rīkotajās pieņemšanās Rīgā un Tallinā, Igaunijā.
Pagājušajā gadā Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris jau viesojās Latvijā, bet Zemessardzes orķestra priekšniekam un diriģentam kapteinim Andim Karelim un Zemessardzes orķestra mūziķiem bija iespēja sadarboties ar Kanādas Bruņoto spēku Centrālo orķestri Otavā, Kanādā. Šogad maijā Latvijā viesojās Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestra diriģents kapteinis Džons Fulertons (John Fullerton) un seržante pianiste Natālija Lernere (Natalia Lerner). Šī vizīte ir kā turpinājums aizsāktajai sadarbībai.
Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris dibināts pirms vairāk nekā 70 gadiem un darbojas Kanādas galvaspilsētā Otavā, nodrošinot centrālās Valsts protokola un militārās ceremonijas, sniedzot koncertus un reprezentējot Kanādu visā pasaulē.
Zemessardzes orķestris dibināts 2011.gada 1.novembrī. Tajā muzicē pamatā jaunieši, kas ir jau profesionāli mūziķi vai topošie profesionāļi. Orķestra uzdevums ir Zemessardzes popularizēšana sabiedrībā, kā arī Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku ceremoniju muzikālā noformēšana. Pastāvēšanas gadu laikā Zemessardzes orķestris ir piedalījies arī dažādu pilsētu svētkos un sabiedriskos pasākumos. Iepriekšējais gads Zemessardzes orķestrim bijis notikumiem bagāts, orķestris viesojās gan Mičiganā, ASV, gan Kanādā. Tāpat Zemessardzes orķestris ar panākumiem piedalījās “XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos”. Zemessardzes orķestris regulāri sadarbojas ar Zemessardzes kori “Stars” un populāriem solistiem.
Turpinot Zemessardzes un Zemessardzes orķestra tradīcijas, ieeja koncertos – bez maksas.
Kanāda vada daudznacionālo kaujas grupu Latvijā, un to veido aptuveni 1400 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt un drošības vides izaicinājumiem.
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm.
Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017.gada 19.jūnijā Ādažu bāzē.
Jau ziņots, ka 7.janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020.gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.
1918.gada 18.novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.
Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919.gada 10.jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.
Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.
Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā sadaļā Latvijas armijai 100.
