DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
07. jūnijā, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Baltijas valstu izglītības ministri spriež par skolotāju profesijas prestiža celšanu

Šonedēļ, 6. un 7. jūnijā, Igaunijā notiek 25. Baltijas valstu izglītības un zinātnes ministru tikšanās, lai pārrunātu valstu pieredzi nozares aktuālo izaicinājumu risināšanā un uzsākto reformu īstenošanas gaitu. Viens no nozīmīgiem jautājumiem bija skolotāju profesijas konkurētspēja un prestiža celšana.

“Skolotājs ir izglītības procesa stūrakmens, kurš nodrošina saikni starp bērniem, vecākiem un skolu. Mūsdienās skolotājam jābūt gatavam dažādiem izaicinājumiem, tostarp izmaiņām mācību programmā, jaunām kompetencēm un mācību metodēm, strādājot ar bērniem no dažādām sociālajām grupām, nodrošinot ikvienam bērnam iekļaujošas un kvalitatīvas izglītības iespējas,” skolotāju nozīmīgo lomu uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Ministri un eksperti sprieda par mehānismiem, kas palīdzētu risināt skolotāju trūkumu un novecošanos, lai mudinātu jaunos skolotājus strādāt skolās. Skolotāja profesijas pievilcība Latvijai ir svarīgs jautājums, jo ievērojams skaits skolotāju ir vecāki par 50 gadiem (aptuveni 43%) un jauno skolotāju skaits pieaug lēni (aptuveni 10,2%). Vienlaikus vērojams liels skolotāju trūkums, it īpaši pirmsskolā un mazākumtautību skolās. 2018. gada augustā Latvijā bija 380 skolotāju vakances, no kurām 151 bija pilna laika darba vietas. Tajā pašā laikā ievērojams skaits skolotāju nestrādā pilnu darba laiku, līdz ar to saņemot algu, kas nav konkurētspējīga. Viens no būtiskiem aspektiem, lai motivētu jaunos pedagogus ienākt skolās, ir darba samaksa.

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte ir konsekventa pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšana, kas sekmīgi noris jau pēdējos gadus kopš jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas. 2018. gada 15.janvārī valdība apstiprināja pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, kas turpmāko piecu gadu laikā paredz pakāpeniski palielināt pedagogu atalgojumu, līdz 2022.gada 1.septembrim sasniedzot 900 eiro par zemāko darba algas likmi.

Lai sekmētu talantīgu un motivētu jaunu skolotāju ienākšanu skolās un risinātu skolotāju trūkumu, Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar augstskolām un sadarbības partneriem uzsākusi pedagogu izglītības reformu, veidojot viengadīgu programmu skolotāja kvalifikācijas iegūšanai. Nozares profesionāļi ar jau iegūtu augstāko izglītību viena gada laikā varēs iegūt nepieciešamo kvalifikāciju, lai strādātu par skolotāju.

Tāpat tika diskutēts par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas savstarpējo sadarbību, piedaloties starptautiskajās organizācijās, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā (UNESCO), līdzdalību Eiropas lieljaudas skaitļošanas kopuzņēmumā, kā arī augstākās izglītības internacionalizāciju. Valstis iepazīstināja ar savu redzējumu un plāniem saistībā ar ārvalstu studentu un mācībspēku piesaisti, kā arī valsts valodas un angļu valodas līdzsvaru augstākajā izglītībā. Latvijas augstskolās turpina pieaugt ārvalstu studentu skaits, 2018.gadā sasniedzot 9797 jeb 12% no visiem studējošajiem, savukārt Igaunijā ārvalstu studentu skaits ir 5047  jeb 11% no studējošajiem.

Tikšanās laikā tika apspriesta nākotnes izglītība kontekstā ar OECD programmu “Izglītība 2030” un nepieciešamās prasmes, kuras skolēniem jāapgūst jaunajā mācību saturā. Latvija šajā jautājumā dalījās pieredzē par jaunā mācību satura un pieejas ieviešanās gaitu un gūtajām atziņām.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU