DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
05. jūnijā, 2019
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Komisija sniedz ieteikumus dalībvalstīm, lai sekmētu ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi

Eiropas Komisija šodien iesniedz 2019. gada konkrētām valstīm adresētos ieteikumus (KVAI),kuros izklāstītas ekonomikas politikas norādes visām ES dalībvalstīm turpmākajiem 12 līdz18 mēnešiem. Turklāt Komisija iesaka slēgt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībāuz Spāniju un pieņem vairākus dokumentus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

Eiropas Komisija šodien iesniedz 2019. gada konkrētām valstīm adresētos ieteikumus (KVAI), kuros izklāstītas ekonomikas politikas norādes visām ES dalībvalstīm turpmākajiem 12 līdz

18 mēnešiem. Turklāt Komisija iesaka slēgt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz Spāniju un pieņem vairākus dokumentus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

Eiropas ekonomikas pieaugums turpinās jau septīto gadu pēc kārtas, un ir paredzams, ka tas 2020. gadā būs vēl lielāks un skars visu dalībvalstu ekonomikas, neraugoties uz nelabvēlīgākiem

apstākļiem un globālo nenoteiktību. Nodarbināto cilvēku skaits ir rekordaugsts, un bezdarba līmenis ir rekordzems. Tajā pašā laikā joprojām pastāv būtiskas atšķirības starp valstīm, reģioniem un iedzīvotāju grupām. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija aicina dalībvalstis turpināt pēdējos gados panākto progresu. Efektīvas reformas, ko papildina mērķtiecīgas ieguldījumu stratēģijas un atbildīga fiskālā politika, joprojām ir Eiropas ekonomikas sekmīgas modernizācijas ķīla.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir arī eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teica: "Eiropas Semestris ir devis vērā ņemamu ieguldījumu Eiropas ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanā. Tomēr joprojām ir vairāki izaicinājumi, kas var ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Tā, piemēram, dažās valstīs ir samērā vājš progress reformu īstenošanā. Eiropas Komisija aicina dalībvalstis pievērst vairāk uzmanības tam, lai Eiropas ekonomiku padarītu izturīgāku pret iespējamiem satricinājumiem, ilgspējīgu un iekļaujošu. Precīzāk plānotas investīcijas palīdzētu labāk sasniegt šo mērķi, tāpēc šoreiz dalībvalstīm ir sniegtas arī rekomendācijas investīciju jomā."

ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena piebilda: “Šī Komisija ir ieguldījusi lielu darbu, lai veidotu taisnīgāku Eiropu, ilgtspējīgu un iekļaujošu Eiropu, kas rūpējas par ikvienu. Eiropas sociālo tiesību pīlārs nosaka principus un tiesības visiem ES iedzīvotājiem. Tas ir jāīsteno valsts līmenī. Ātri mainīgajā darba pasaulē ir būtiski svarīgi, lai dalībvalstis turpinātu darbu pie sākotnējās izglītības reformām un mūžizglītības, darba tirgiem un sociālās aizsardzības.”

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī norādīja: “Ar šo pēdējo pavasara paketi mūsu pilnvaru laikā mēs vēlreiz apliecinām apņemšanos saprātīgi piemērot Stabilitātes un izaugsmes paktu. Tas nozīmē balstīt mūsu lēmumus nevis uz mehānisku vai juridisku noteikumu piemērošanu, bet gan uz to, vai tie ir labvēlīgi izaugsmei, nodarbinātībai un stabilām valsts finansēm. Mūsu rezultāti liecina, ka šī ir pareizā pieeja: valstu finanšu stāvoklis pastāvīgi uzlabojas, un tas nemazina izaugsmi. Turklāt mēs šodien uzsveram, ka vairākām dalībvalstīm ir jāīsteno un vajadzības gadījumā jāpastiprina centieni novērst agresīvu nodokļu plānošanu, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret visiem nodokļu maksātājiem.”

Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi 2019. gadam

Šodienas ieteikumi sniedz dalībvalstīm norādes, kā pienācīgi reaģēt uz esošām un jaunām ekonomiskām un sociālām grūtībām un sasniegt kopīgos galvenos politikas mērķus. Ieteikumu saturs atspoguļo vispārējās prioritātes, kas noteiktas 2019. gada izaugsmes pētījumā un novembrī pieņemtajā 2019. gada ieteikumā par ekonomikas politiku eirozonā. Tie balstās uz detalizēto analīzi februārī publicētajos valstu ziņojumos un aprīlī iesniegto valstu programmu novērtējumu. Izaugsmes palēnināšanās pasaulē aktualizē nepieciešamību veikt strukturālas reformas, par prioritāti uzskatot tās reformas, kuru mērķis ir ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Dalībvalstīm būtu jāveicina sociālā konverģence saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Saskaņā ar eirozonas ieteikumu dalībvalstīm būtu arī jāturpina simetriskāka līdzsvarošana visā eirozonā un jāturpina centieni stiprināt vienoto tirgu un padziļināt Eiropas ekonomisko un monetāro savienību.

Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi 2019. gadam liek lielāku uzsvaru uz investīciju vajadzību apzināšanu un noteikšanu par prioritāti valsts līmenī un īpašu uzmanību pievērš reģionālajām un teritoriālajām atšķirībām. Tas ir saskaņā ar padziļināto analīzi par ieguldījumu vajadzībām un trūkumiem, kas konstatēti iepriekš šajā gadā publicētajos ziņojumos par katru dalībvalsti, un būtu jāizmanto prioritāšu noteikšanai ES līdzekļu izmantošanā nākamajā ilgtermiņa ES budžetā jebdaudzgadu finanšu shēmā 2021. – 2027. gadam.

Ieteikumu īstenošanā panāktais progress

Kopš Eiropas pusgada sākuma 2011. gadā dalībvalstis ir panākušas vismaz “nelielu progresu”, īstenojot vairāk nekā divas trešdaļas tām adresēto konkrēto ieteikumu.

Progress lielākoties ir gūts finanšu pakalpojumu un nodarbinātības politikā, savukārt īpaši zems īstenošanas līmenis ir raksturīgs ieteikumiem paplašināt nodokļu bāzi, veselības aprūpes, kā arī pakalpojumu konkurences jomā.

Ņemot vērā atlikušās ekonomiskās un sociālās problēmas un ekonomikas perspektīvas pasliktināšanās riskus, ir būtiski uzlabot reformu īstenošanu visās jomās, lai stiprinātu ES ekonomikas noturību.

Turpinās makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana

Turpinās progress makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanā, bet politikas darbības šajā jomā ir jāturpina. Dažas dalībvalstis turpina reģistrēt vēsturiski augstu privātā un valsts parāda līmeni, kas samazina manevrēšanas iespējas negatīvu satricinājumu novēršanai. Dažas citas dalībvalstis saskata iespējamas pārkaršanas pazīmes, kas saistītas ar dinamisko mājokļu cenu kāpumu un darbaspēka vienības izmaksu pieaugumu. Visās dalībvalstīs nepieciešami papildu pasākumi, lai uzlabotu ražīgumu, veicinātu ieguldījumus un stimulētu potenciālo izaugsmi.

Februārī Komisija secināja, ka nelīdzsvarotība ir vērojama 13 dalībvalstīs (Bulgārijā, Francijā, Horvātijā, Īrijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā un pārmērīga nelīdzsvarotība ir vērojama trīs valstīs - Grieķijā, Itālijā un Kiprā). Tāpat kā iepriekšējos gados, saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru šīm nelīdzsvarotībām nepieciešama pastāvīga īpaša uzraudzība.

Norādījumi un lēmumi saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu

Balstoties uz novērtējumu par 2019. gada stabilitātes un konverģences programmām, Komisija ir veikusi vairākus pasākumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Komisija iesaka atcelt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz Spāniju. Kad Padome pieņems šo lēmumu, būs slēgtas visas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras, kas uzsāktas kopš krīzes sākuma. 2011. gadā pakta korektīvā daļa attiecās uz 24 dalībvalstīm.

Komisija arī pieņēma ziņojumus par Beļģiju, Franciju, Itāliju un Kipru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 3. punktu, kuros tā pārskata šo valstu atbilstību Līgumā noteiktajam parāda un deficīta kritērijam. Attiecībā uz Itāliju ziņojumā ir secināts, ka uz parādu balstīta PBDNP ir pamatota.

Ungārijai un Rumānijai tika piemērota būtiskas novirzes procedūra attiecīgi kopš 2018. gada un 2017. gada. Komisija šodien nosūtīja brīdinājumu Ungārijai un Rumānijai par to, ka 2018. gadā tika novērota būtiska novirze, un aicina Padomi sagatavot ieteikumu šīm dalībvalstīm labot novēroto būtisko novirzi.

Turklāt Komisija šodien pieņēma trešo ziņojumu par Grieķiju saskaņā ar pastiprinātas uzraudzības sistēmu, kas tika noteikta, pamatojoties uz Eiropas Stabilizācijas mehānisma stabilitātes atbalsta programmas secinājumiem. Ziņojumā ir minēts, ka Grieķija kopš 2018. gada augusta ir veikusi saprātīgus pirmos pasākumus, reaģējot uz programmas secinājumiem, tomēr konstatēts, ka reformu īstenošana Grieķijā pēdējo mēnešu laikā ir palēninājusies, ka nav nodrošināta dažu pasākumu saskaņotība ar Eiropas partneriem dotajiem solījumiem un tas var radīt riskus saskaņotajiem finanšu mērķiem.

Konteksts

Valstīm adresētie konkrētie ieteikumi atspoguļo plašākas prioritātes, kas izklāstītas Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera runā par stāvokli Savienībā un gada izaugsmes pētījumā. Tos pārskata katru gadu, lai atspoguļotu panākto progresu un ekonomiskās situācijas izmaiņas. Eirozonas dalībvalstis saņem arī ieteikumus par eirozonas ekonomikas politiku. Eiropas pusgada ietvaros sniegtie ieteikumi ir saskaņā ar stratēģijā “Eiropa 2020” ietverto ilgāka termiņa redzējumu.

Kopš darba sākuma Komisija ir ieviesusi virkni izmaiņu Eiropas pusgadā, lai padarītu to efektīvāku un atbilstīgāku. Piemēram, ieteikumu skaits ir samazināts un to saturs ir kļuvis skaidrāks, tomēr atstājot dalībvalstīm iespēju rīkoties saskaņā ar valsts praksi un situācijām. Lielāks uzsvars tika likts uz problēmām, ko rada eirozonas kopējā situācija, tostarp iespējamo blakusietekmi starp valstu situācijām. Eirozonas ieteikums tika iesniegts agrāk (novembrī), lai dalībvalstis savos plānos varētu ņemt vērā eirozonas perspektīvu. Visos novērtējuma posmos ir prioritārā kārtā integrēti sociālie apsvērumi, ievērojot Eiropas sociālo tiesību pīlāra prioritātes un izmantojot sociālo rezultātu pārskatu. Turklāt šā gada ciklā Komisija ir konkrētāk pievērsusies katras dalībvalsts ieguldījumu vajadzībām, lai sagatavotos nākamās paaudzes ES fondu plānošanai un nodrošinātu, ka reformas un ieguldījumu prioritātes ir labi saskaņotas valsts līmenī, lai varētu vislabāk izmantot ES atbalstu.

Turklāt Komisija ir īstenojusi vairākas iniciatīvas, lai veicinātu dialogu, iesaistītu ieinteresētās personas un palielinātu valstu atbildību par reformām. Tā pirms publicēšanas ir apspriedusies ar dalībvalstīm par attiecīgo valstu ziņojumu analītiskajām daļām. Pēdējos mēnešos Komisija tikās ar valstu iestādēm un ieinteresētajām personām, lai apzinātu galvenās problēmas un noskaidrotu, kā tās varētu pārvērst konkrētām valstīm adresētos ieteikumos. Vienlaikus Komisija regulāri apspriežas ar sociālajiem partneriem un ir aicinājusi dalībvalstis būt atsaucīgākām pret valstu sociālo partneru pienesumu.

Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienests arī pēc dalībvalstu pieprasījuma sniedz tām mērķtiecīgu palīdzību reformu jomā, tādējādi atbalstot reformu izstrādē un īstenošanā.

Februārī Komisija iepazīstināja ar detalizētu analīzi par katras dalībvalsts ekonomikas un sociālo stāvokli ziņojuma par valsti formātā, kas ir daļa no Eiropas pusgada 2019. gada ziemas paketes.

Aprīlī dalībvalstis iesniedza savas valsts reformu programmas un stabilitātes programmas (eirozonas valstīm) vai konverģences programmas (valstīm ārpus eirozonas), kurās ietverti arī turpmāki pasākumi pēc ziemas paketes.

Šodien sniegtie ieteikumi ir balstīti uz šiem dialogiem, valstu programmām, Eurostat datiem un nesen publicēto Komisijas 2019. gada pavasara prognozi.

Turpmākie soļi

Komisija aicina Padomi pieņemt konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, bet dalībvalstis — tos pilnībā un laikus īstenot. Komisija turpinās darbu ar ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu plašu iesaisti un efektīvus turpmākos pasākumus un īstenošanu. Paredzams, ka ES ministri apspriedīs konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, pirms tie būs jāapstiprina ES valstu vai valdību vadītājiem. Pēc tam ieteikumu īstenošana būs dalībvalstu ziņā, attiecīgi pieskaņojot valsts ekonomikas un budžeta politiku. Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi un to pamatā esošā analīze ziņojumos par valstīm arī kalpos par analītisku bāzi ES kohēzijas politikas līdzekļu plānošanai 2021.– 2027. gadā.

Sīkāka informācija

Informatīvs paziņojums par 2019. gada Eiropas pusgada pavasara paketi

Galvenais paziņojums par konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem 2019. gadā

Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi – 2019. gads

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras atcelšana attiecībā uz Spāniju 

Ziņojumi saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu attiecībā uz Beļģiju, Franciju, Itāliju, Kipru

Būtiskas novirzes procedūra Ungārijai un Rumānijai

Trešais pastiprinātas uzraudzības ziņojums par Grieķiju

EPSAS progresa ziņojums 2019. gadam

Faktu lapa Situācija saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru un Stabilitātes un izaugsmes paktu

Faktu lapa Pārskats par politikas jomām, kas ietvertas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos 2019. gadā

Faktu lapa Pārskats par konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu Faktu lapa Galvenie nodarbinātības un sociālās jomas rādītāji

Eiropas ekonomikas 2019. gada pavasara prognoze

Eiropas pusgada grafiks

Eirozonai adresēts ieteikums 2019. gadā

Eiropas pusgada 2019. gada ziemas pakete

Eiropas pusgada 2018. gada rudens priekšlikumu kopums

Eiropas sociālo tiesību pīlārs

Skaidrojums par ES ekonomikas pārvaldību

Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis

Komisāres Teisenas Twitter konts: @mariannethyssen

Komisāra Moskovisī Twitter konts: @Pierremoscovici

Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta (DG ECFIN) Twitter konts: @ecfin

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU