“Sniedzot konsulāro palīdzību un konsulāros pakalpojumus ārvalstīs, konsulāro amatpersonu darbs ir gan sarežģīts, gan apjomīgs, jo sevišķi mazajās vēstniecībās. Lai gan konsulārais darbs dažkārt paliek nepamanīts, vēlos apliecināt tā lielo nozīmi, sniedzot atbalstu cilvēkiem un veidojot priekšstatu par Latviju kopumā,” atklājot mācības, uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs.
Uzmanība mācībās šogad tiek pievērsta konsulārās palīdzības jautājumiem, tostarp sadarbojoties ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī daloties pieredzē un meklējot efektīvākos risinājumus konsulārās palīdzības nodrošināšanai valstspiederīgajiem krīzes situācijās trešajās valstīs un pārrunājot konsulārās krīzes pārvaldības mehānismus.
Arī konsulārie pakalpojumi mūsdienu digitālajā pasaulē ieguvuši jaunus risinājumus. Mācībās Latvijas Valsts radio un televīzijas centra un Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārstāvji informēs par e-adreses izveides iespējām un e-paraksta izmantošanu, lai veicinātu e-pakalpojumu atpazīstamību un plašāku izmantošanu arī ārpus Latvijas robežām.
Savukārt par Eiropas Parlamenta vēlēšanu sagatavošanu un norisi ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, kā arī pasta balsošanas iespējām, stāstīs Centrālās Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
Pagājušais 2018. gads nesis izmaiņas par konsulārajiem pakalpojumiem iekasējamo valsts nodevu uzskaitē, tādēļ arī šiem jautājumiem šogad mācībās tiek veltīta īpaša uzmanība. Konsulārās amatpersonas ārvalstīs ik gadu sniedz ap 240 000 maksas pakalpojumu, papildinot Latvijas valsts budžetu par apmēram 9 miljoniem eiro. Tāpēc pakalpojumu un nodevu uzskaitē tiek meklēti ērtāki un efektīvāki risinājumi.
Šogad mācībās piedalās 57 ārlietu dienesta darbinieki. Ikgadējās mācības konsulārajām amatpersonām notiek kopš 1995. gada un ir kļuvušas par tradīciju, ļaujot nodrošināt informācijas un pieredzes apmaiņu, kā arī pārrunāt aktualitātes konsulārajā jomā.
