Šogad Čehija, Ungārija un Polija atzīmē 20 gadus kopš iestāšanās NATO, savukārt Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija svin dalības 15. gadadienu, bet Albānija un Horvātija – 10 gadus kopš pievienošanās aliansei. Uzrunājot klātesošos, NATO ģenerālsekretārs J. Stoltenbergs novērtēja šo valstu lielo uzticību aliansei, tostarp augsti profesionālu vienību nosūtīšanu dalībai NATO misijās un operācijās no Afganistānas un Irākas līdz Rietumbalkāniem un NATO daudznacionālajiem spēkiem alianses austrumos – Baltijas valstīs un Polijā. J. Stoltenbergs arī pateicās tiem sabiedrotajiem, to vidū Latvijai, kas rāda priekšzīmi finansējuma sloga sadalē, atvēlot aizsardzībai 2% no IKP.
Latvija pievienojās NATO 2004. gada 29. martā. Kā NATO dalībvalsts Latvija piedalās lēmumu pieņemšanā visaugstākajā līmenī, kas tieši ietekmē Latvijas drošību. Latvija bauda iepriekš valsts vēsturē nebijušas drošības garantijas, taču dalība aliansē nozīmē arī nopietnas saistības. Tāpēc Latvija, rūpējoties par savu drošību un būdama atbildīgs sabiedrotais, piedalās NATO operācijās, nodrošina nepieciešamo uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto karavīriem Latvijā, kā arī iegulda aizsardzībā 2% no IKP, tādējādi pildot kolektīvi pieņemtos lēmumus.
No nacionālās un reģionālās drošības aspekta Latvijas interesēs ir veicināt turpmākus alianses kolektīvās aizsardzības praktiskos pasākumus reģionā. NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācija un NATO kaujas grupu izvietojums, kā arī NATO Spēku integrācijas vienības izvietošana Latvijā ir redzamākie NATO klātbūtnes un sabiedroto sniegtā atbalsta apliecinājumi.
Sabiedroto militārās klātbūtnes un reaģēšanas spēju nostiprināšanas kontekstā būtiska ir 2018. gada jūlija NATO Briseles samita laikā apstiprinātā iniciatīva Latvijā izveidot NATO daudznacionālu divīzijas štābu “Ziemeļi”, kas Latvijas, Igaunijas un Dānijas aizsardzības ministru klātbūtnē tika svinīgi atklāts militārajā bāzē Ādažos marta sākumā.
