DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
15. martā, 2019
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

NEPLP iesaistās Eiropas medijpratības nedēļā

Eiropas Medijpratības nedēļas ietvaros Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju otrdien, 19.martā, organizē notikumu “Vai katrs var būt žurnālists?”. Pasākuma ietvaros UNESCO prezentēs rokasgrāmatu „Žurnālistika, "viltus ziņas" un dezinformācija: rokasgrāmata žurnālistu izglītošanai un apmācībai” (“Journalism, 'Fake News' and Disinformation: A Handbook for Journalism Education and Training”).

Iesaistoties mediju jomas profesionāļiem un jaunajiem žurnālistiem, notiks diskusija par to, kas raksturo žurnālistu šodien, kādas prasmes žurnālistiem ir jāapgūst un kā jātrenē kritiskā domāšana un spēja analizēt saturu, kas ir būtiskas kompetences digitālajā laikmetā. 

„Rokasgrāmatas mērķis ir radīt starptautiski nozīmīgu un aktuālu mācību programmas saturu, kas gan topošajiem žurnālistiem, gan plašākai sabiedrībai palīdzētu orientēties jautājumos, kas ir saistīti ar „viltus ziņām” un informāciju, kas ir apzināti radīta, lai maldinātu sabiedrību”, informē Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre.

Analizējot rokasgrāmatas piedāvāto saturu, Dr. Jānis Buholcs, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, un Dr. Solvita Denisa-Liepniece, Vidzemes Augstskolas docente, vadīs diskusiju “Žurnālistika, “viltus ziņas” un dezinformācija”. Savukārt Interaktīvo diskusiju “Žurnālistikas kvalitāte un kritiskā domāšana”, iesaistot profesionāļus un žurnālistus auditorijā, vadīs LU mācībspēks Rolands Tjarve.

“Globālajā interneta un digitālo tehnoloģiju attīstības laikmetā, kad pastāv iespēja iegūt informāciju daudzveidīgās satura platformās, palielinās riski saņemt nepārbaudītu, neuzticamu, tendenciozu, nepatiesu vai apzināti melīgu jeb viltus informāciju. Viltus ziņu (fake news) fenomens ir izaicinājums, kas ir saistāms ar demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanas apdraudējumu gan Latvijā, gan starptautiski. Medijpratība ir viens no prioritāriem instrumentiem, lai ierobežotu viltus ziņu, propagandas un nekvalitatīvas informācijas radītās sekas,” komentē NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete.  

Eiropas Komisijas Medijpratības ekspertu darba grupā 2018.gada 11.decembrī tika paziņots par pirmo Eiropas Medijpratības nedēļu, kura notiks no 2019.gada 18.- 22.martam Eiropā, tai skaitā arī Latvijā.

Papildus informācija par publikāciju:

Publikācija Journalism, ‘Fake News’ & Disinformation: handbook for journalism education and training, 2018

Tā ir rokasgrāmata žurnālistiem un to izglītotājiem, par to kā mācīt par žurnālistiku Digitālajā laikmetā, kas sev līdzi nes daudzus jaunus izaicinājumus. Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir arvien pieaugošā žurnālistu veiktā darba kvalitātes, ietekmes un ticamības apšaubīšanā, un līdztekus tam notiekošā viltus ziņu izplatība sociālajos medijos.

Šīs rokasgrāmatas mērķis ir radīt starptautiski nozīmīgu un aktuālu mācību programmas saturu, kas gan topošajiem žurnālistiem, gan plašākai sabiedrībai palīdzētu orientēties jautājumos, kuri ir saistīti ar „viltus ziņām” un citiem „informācijas traucējumiem” (rokasgrāmatā izmantots apzīmējums „information disorders”, ar ko tiek saprasta visa veida apzināti un nepazināti maldinoša informācija).

Rokasgrāmata iedalīta 7 moduļos, un kalpo kā mācību kursa paraugs žurnālistu izglītotājiem. Rokasgrāmatas tapšanā līdzdarbojušies vadošie žurnālistu izglītotāji, pētnieki un domātāji, kuri dod ieguldījumu žurnālistikā izmantoto metožu un prakšu atjaunināšanā, lai spētu pretoties jaunajiem nepatiesās informācijas izaicinājumiem. Nodarbības ir kontekstuālas, teorētiskas un praktiskas. Tās ir iespējams izmantot gan pilnībā, gan atsevišķas sadaļas, atsvaidzinot jau eksistējošas mācību programmas.

Rokasgrāmatā detalizētāk tiek pētīta žurnālista loma un kādēļ ir svarīga uzticība tai, kā kritiski izvērtēt digitālo tehnoloģiju un sociālo platformu lomu viltus ziņu izplatībā, kā ar dezinformāciju ir iespējams cīnīties, izmantojot mediju un informācijas pratību, tiek sniegtas pamatprasmes faktu pārbaudē, sociālo mediju pārbaudē un cīņā pret vardarbību tiešsaistē.

Mācību kurss ir sadalīts divās daļās: pirmie trīs moduļi iezīmē problēmu un sniedz tai kontekstu; nākamie četri fokusējas uz to, kā iespējams risināt informācijas problēmas un tās sekas.

  • Pirmais modulis Kāpēc tas ir svarīgi: patiesība, uzticība un žurnālistika iedrošinās domāt plašāk par viltus informācijas lomu, un iespaidu, ko tā atstāj uz sabiedrības uzticību žurnālistiem.
  • Otrais modulis Domājot par „informācijas traucējumiem”: dezinformācijas formāti atšķetina problēmu un nodrošina tās ietvara izpratni.
  • Trešais modulis Ziņu industrijas transformācijas: digitālās tehnoloģijas, sociālās platformas un nepatiesa informācija.
  • Ceturtais modulis Cīņa ar nepatiesu informāciju ar mediju un informācijas pratības palīdzību.
  • Piektais modulis Ievads faktu pārbaudē.
  • Sestais modulis Sociālo mediju pārbaude: avotu un vizuālā satura izvērtēšana.
  • Septītais modulis Cīņa pret vardarbību internetā: kad žurnālisti un to avoti tiek apdraudēti.

Tāpat publikācija tiek piedāvātas definīcijas dažādiem ar mediju vidi saistītiem jēdzieniem, kā arī ir sniegts plašs izmantotās un ieticamās literatūras un avotu saraksts.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU