Pierīgā mājsaimniecības par mājokli vidēji maksāja 186 eiro mēnesī, bet Rīgā – 173 eiro. Citos reģionos izdevumi bija mazāki: Zemgalē – 139 eiro, Kurzemē –125 eiro, Vidzemē – 124 eiro un Latgalē – 98 eiro mēnesī. Tā bija vidējā gada laikā maksātā summa, ņemot vērā gan silto sezonu ar zemākām, gan apkures periodu ar augstākām izmaksām.
Ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijas reģionu mājsaimniecībām 2011.–2018. gadā
(eiro)
Mājsaimniecībām, kas īrē mājokļus (atbilstoši tirgus cenas vērtībai, par samazinātu vai administratīvi regulētu īres maksu), izdevumi par dzīvesvietu bija vidēji 162 eiro mēnesī. Savukārt Rīgā īrētos mājokļos dzīvojošajiem par mājokli jāmaksā ievērojami vairāk – 241 eiro mēnesī.
Ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi un to īpatsvars mājsaimniecības rīcībā esošajos ienākumos 2011.–2018. gadā
Mājokļa izdevumi |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
Vidēji uz vienu mājsaimniecību, eiro |
126 |
127 |
134 |
136 |
142 |
140 |
138 |
150 |
Vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, eiro |
51 |
53 |
55 |
57 |
59 |
58 |
59 |
65 |
Attiecība pret mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem*, % |
17,9 |
17,2 |
17,3 |
16,1 |
15,2 |
14,0 |
13,5 |
13,4 |
*Pārskata perioda mājokļu uzturēšanas izdevumus salīdzina ar iepriekšējā perioda mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datiem
Pāriem ar trim un vairāk bērniem mājokļa izdevumi veidoja 12,3 %, pāriem ar diviem bērniem – 12,7 % no rīcībā esošajiem ienākumiem. Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem mājokļa izdevumi veidoja 21,8 % no ienākumiem. Vienai personai līdz 64 gadiem mājokļa uzturēšana izmaksāja 18,5 % no ienākumiem. Savukārt vientuļo senioru (no 65 gadiem) izdevumi par mājokli bija ievērojami lielāki – 24,5 % no ienākumiem.
Mājsaimniecību vidējie ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi pēc mājsaimniecības tipa un tās lieluma 2018. gadā
Mājsaimniecības tips |
Ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi, eiro |
Mājokļa izdevumu % pret rīcībā esošiem ienākumiem |
Vidējais personu skaits mājsaimniecībā |
Visas mājsaimniecības |
150 |
13,4 |
2,3 |
viena persona, 16–64 gadi |
129 |
18,5 |
1,0 |
viena persona, 65+ |
94 |
24,5 |
1,0 |
viens pieaugušais ar bērniem |
176 |
21,8 |
2,4 |
pāris bez bērniem |
140 |
12,2 |
2,0 |
pāris ar 1 bērnu |
225 |
13,1 |
3,0 |
pāris ar 2 bērniem |
237 |
12,7 |
4,0 |
pāris ar 3 un vairāk bērniem |
245 |
12,3 |
5,2 |
2018. gadā tikai 24,4 % mājsaimniecību nebija grūtību segt mājokļa izdevumus, kas ir nedaudz vairāk nekā 2017. gadā (20,2 %). Mājokļa izdevumu segšana bija nedaudz apgrūtinoša 47,6 % mājsaimniecību (2017. gadā – 46,9 %). Šo izdevumu segšana ļoti apgrūtinoša bija 28,0 % mājsaimniecību (2017. gadā – 32,9 %).
Vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija Zemgalē. Pērn 36,4 % šī reģiona mājsaimniecībām mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša. Savukārt Rīgā un Kurzemē bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kurām mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša – attiecīgi 22,3 % un 23,5 %.
Vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem un nepilnajām ģimenēm (viens pieaugušais ar bērniem). Mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt gandrīz pusei (46,0 %) senioru vecumā no 65 gadiem un 35,6 % nepilno ģimeņu. Starp daudzbērnu ģimenēm (pāris ar trim un vairāk bērniem) 24,0 % bija tādu, kurām mājokļa izdevumi bija ļoti apgrūtinoši, un tas ir ievērojami vairāk nekā starp pāriem ar diviem bērniem (16,7 %) un pāriem ar vienu bērnu (13,4 %).
2018. gadā 11,1 % mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi ir bijuši parādi par komunālajiem maksājumiem. Visvairāk parādnieku par komunālajiem maksājumiem bija starp mājsaimniecībām, kur viens pieaugušais audzina bērnus (20,3 %), pāriem ar trīs un vairāk bērniem (19,7 %) un mājsaimniecībām, kur dzīvo viena persona vecumā līdz 64 gadiem (16,2 %). Savukārt vismazāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem bija starp pāriem bez bērniem (6,3 %) un vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībām (6,5 %).