Kā norādīja O.Ē.Kalniņš, ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres un vēl 50 kongresmeņu tikšanās ar NATO PA pārstāvjiem Briselē ir vēsturisks notikums un apliecina transatlantiskās sadarbības nozīmību. ASV delegāciju pārstāvēja arī Pārstāvju palātas Ārlietu, kā arī Izlūkošanas komiteju priekšsēdētāji.
“ASV pārstāvji apliecināja, ka Eiropa ir svarīgs transatlantiskais partneris un gan demokrātu, gan republikāņu vidū valda spēcīgs atbalsts sadarbībai arī nākotnē, neskatoties uz ASV prezidenta pausto kritiku,” sacīja O.Ē.Kalniņš.
Pēdējo gadu laikā arvien aktīvāk tiek īstenoti NATO un ES sadarbības projekti, turklāt audzis arī finansējums, ko Eiropas valstis un Kanāda novirza aizsardzībai. Kopš 2016.gada tas ir kopumā papildu 41 miljards ASV dolāru, taču sagaidāms, ka 2020.gadā pieaugums veidos jau 100 miljardus, norādīja NATO PA Latvijas delegācijas vadītājs.
Akcentējot parlamentārās sadarbības lomu, jau šogad varētu tikt plānota Baltijas valstu parlamentāriešu kopīga vizīte Vašingtonā, sacīja O.Ē.Kalniņš. Viņš arī norādīja, ka aizvien spēkā ir uzaicinājums ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkerei vizītē apmeklēt Latviju.
Tāpat parlamentārieši NATO mītnē Briselē tikās ar organizācijas ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg), klātesot arī NATO dalībvalstu vēstniekiem un ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkerei.
Kā uzsvēra O.Ē.Kalniņš, šī NATO PA komiteju kopsēde bija nozīmīga arī ar to, ka tajā pirmo reizi piedalījās pārstāvis no Ziemeļmaķedonijas. Pēc šomēnes NATO dalībvalstu parakstītā protokola par Ziemeļmaķedonijas pievienošanos aliansei, valsts līdz protokola ratifikācijai var piedalīties sanāksmēs kā novērotāja.
NATO PA ir 1955.gadā dibināta konsultatīva starpparlamentāra organizācija, kas apvieno Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu parlamentāriešus. NATO PA ir kā tilts starp NATO un tās dalībvalstu likumdevējiem, kas palīdz uzturēt parlamentu un sabiedrības atbalstu alianses politikai.
