Uzņemto studentu skaits palielinājies par 1,9 %

Šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,9 % vairāk nekā gadu iepriekš. Laika gaitā tendences nav krasi mainījušās un no šogad uzņemtajiem studentiem 15,4 tūkstoši jeb 55,8 % ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 45 % – par valsts budžeta līdzekļiem.

Uzņemto, studējošo un augstskolu beigušo studentu skaits
(tūkstošos)

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī šogad vairums pirmkursnieku (42,7 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes – attiecīgi 9,6 un 2,2 tūkstoši. Vienlaikus 2018. gadā bija vērojamas pozitīvas iezīmes inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās, kur nedaudz pieauga (par 2,6 %) uzņemto studentu skaits, tai skaitā IT un būvniecības jomās, kas allaž tiek atzītas par pieprasītākajām darba tirgū1. Tikmēr arvien izteiktāka ir interese par veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmām, kurās uzņemto studentu skaits gada laikā pieauga par 5,8 %.

Studentu skaits izglītības tematiskajās grupās
(tūkstošos)

*Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības kopā ar humanitārajām zinātnēm un mākslu;

**Dabas zinātnes, matemātika un IT kopā ar inženierzinātnēm, ražošanu un būvniecību;

***Pakalpojumi ietver: viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija, sports u.c.; transporta pakalpojumi; vides aizsardzība; civilā un militārā aizsardzība.

2018./2019. akadēmiskajā gadā izmaiņas nav skārušas izglītības iestāžu skaitu – studijas norit 54 augstākās izglītības iestādēs (29 augstskolās un 25 koledžās). Studentu skaits gada laikā ir samazinājies par 1,2 tūkstošiem, savukārt kopš 2015. gada – par 3,9 tūkstošiem. Visvairāk studentu nemainīgi studē sociālo un humanitāro zinātņu programmās, kuras kopumā apgūst 33,8 tūkstoši jeb 42 % no kopējā studentu skaita, savukārt inženierzinātnes un dabas zinātnes – 24,6 %. Laika gaitā ir pieaudzis arī studentu skaits veselības aprūpes programmās, kuras šajā akadēmiskajā gadā apgūst 12,5 tūkstoši jeb 15,6 % no studentu kopskaita, un piecu gadu laikā kāpums ir par 16,5 %.

Kopš 2010. gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis teju divas reizes. Tiesa gan, 2018. gadā augstāko izglītību ieguva 15,4 tūkstoši studentu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir par 5,3 % vairāk. No tiem vairāk nekā trešdaļa jeb 5,6 tūkstoši ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās.

Tikmēr būtiski turpina pieaugt mobilo studentu skaits (studenti, kas iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Latvijas). Šobrīd Latvijā studē 8,4 tūkstoši šādu studentu, kas ir par 11,7 % vairāk nekā pērn un par 60,8 % vairāk nekā 2014. gadā, kad pirmo reizi sāka apkopot šādu statistiku. Vairāk nekā puse (51 %) no šī studentu skaita iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, Uzbekistānā un Vācijā. Atšķirībā no situācijas Latvijas studentu vidū, vairākums šo studentu (65,9 %) ir vīrieši. Visvairāk mobilo studentu (2,2 tūkstoši) studē Rīgas Stradiņa universitātē.

Būtiskākie rādītāji augstākajā izglītībā

Plašāka informācija par aktuālajiem augstākās izglītības statistikas rādītājiem būs pieejama 5. martā CSP tīmekļa vietnes sadaļā “Izglītība”.

1 Latvijas darba devēju konfederācijas 2018. g. 5. jūlija preses ziņojums “Darba devēju visbiežāk minēto profesiju lokā arī šogad ir IT nozares specialitātes”