Lai dokumentētu vēstures liecības, Rīgas apgabaltiesa un Tiesu administrācija ir izveidojusi filmu par Rīgas apgabaltiesas rašanos un izaicinājumiem tās darbības atjaunošanā pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. Dokumentālajā filmā izskaidrota Rīgas apgabaltiesas loma Latvijas tiesu sistēmā, uzklausot vēsturniekus, politiķus, kā arī tiesnešu un darbinieku atmiņas. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone filmā uzsver, ka tiesa ir demokrātiskas valsts tiesiskuma garants, tādēļ ir svarīgi apzināt ne vien tiesu varas pirmsākumus, bet arī saglabāt atmiņas par apgabaltiesu atjaunošanu un tiesu darbu mūsdienās. “Nav iespējams novērtēt sasniegto un izvirzīt jaunus mērķus, ja nezinām to, kā esam sākuši, ja nezinām savu vēsturi un attīstību,” saka D. Vilsone.
Svinīgo sanāksmi apmeklēja bijušie tiesneši – seniori, pateicoties kuru darbam Rīgas apgabaltiesa attīstījās pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Goda tiesneses apliecību no Tieslietu padomes priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča saņēma bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Inta Jēkabsone, kura tiesneša palīga amatā arī pašlaik turpina nodot savu pieredzi kolēģiem.
Pasniedzot dāvinājumu Rīgas apgabaltiesas muzejam – 1930. gadā izdotu Senāta spriedumu tēžu apkopojumu, kas savulaik atradies Rīgas apgabaltiesas īpašumā (par to liecina attiecīgi zīmogi),– Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzsvēra tēzi par Latvijas tiesu sistēmu kā vienotu veselumu un citēja Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Teodoru Bergtālu, kas vēlāk kļuva par senatoru Latvijas Senātā: “Visi tiesneši ir viena liela organiska saime, pie kam visu darbs ir cieši saistīts kopā, neatkarīgi no tā, ka viens tiesnesis atrodas hierarhiskā ziņā uz augstākas pakāpes, samērā ar otru.”
Sveicot Rīgas apgabaltiesu tās simtgadē, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka “tiesai, kas izvērtē un zina savu pagātni, noteikti būs droša nākotne – tāpat, kā tautai, kas labi zina savu pagātni, būs laba nākotne.”
Rīgas apgabaltiesas pirmais priekšsēdētājs pēc neatkarības atjaunošanas Jānis Muižnieks savā uzrunā, vērtējot pārmaiņas viņa savulaik vadītajā tiesā, atzina, ka tā “visādā ziņā ir gājusi uz priekšu – likumu piemērošanas prasmju ziņā, intelektuālā un, protams, arī materiālā ziņā”.
Balstoties statistiskajos rādītājos, Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics uzsvēra, ka Rīgas apgabaltiesā vairs neveidojas jauni neizskatīto lietu uzkrājumi, kas liecina, ka uzlabojas tās kapacitāte. Viņaprāt, apsveicami ir tas, ka Rīgas apgabaltiesa uzņemas vadošu lomu apelācijas instances attīstībā, iesaistot tiesu dialogā arī citas tiesas.
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone, noslēdzot sanāksmi, aicināja izvirzīt aizvien jaunus nākotnē sasniedzamus mērķus un pateicās katram no Rīgas apgabaltiesā strādājošajiem – tiesas administratoriem un visiem saimniecības daļā strādājošajiem, kancelejas darbiniekiem, arhivāriem, tulkiem, kanceleju vadītājiem, tiesas sēžu sekretāriem, tiesnešu palīgiem, tiesnešiem, Rīgas apgabaltiesas vadības komandai un tiesas priekšsēdētājas biroja darbiniekiem –, kuru darbības rezultāti noteiks Rīgas apgabaltiesas turpmāko attīstību.
Uzziņai: Rīgas apgabaltiesa ir dibināta 1918. gada 5. decembrī un savu simtgadi atzīmē līdz ar Latvijas valsti.
