Šajā tiešsaistes apspriešanā, kas notika no 2018. gada 4. jūlija līdz 16. augustam, tika saņemts 4,6 miljoni atbilžu no visām 28 dalībvalstīm, un tas ir visu laiku vislielākais Komisijas sabiedriskajās apspriešanās saņemto atbilžu skaits. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem (sk. pielikumu) 84 % respondentu atbalsta ierosinājumu izbeigt pulksteņa rādītāju griešanu divreiz gadā.
Transporta komisāre Violeta Bulca ar provizoriskajiem rezultātiem iepazīstināja komisāru kolēģiju, kas pēc tam apspriedās par iespējamajiem turpmākajiem pasākumiem. Komisāre Bulca sacīja: “Miljoniem eiropiešu izmantoja mūsu sabiedrisko apspriešanu, lai viņu balsis tiktu sadzirdētas. Paustā vēsts ir ļoti skaidra: 84 % no viņiem vēlas, lai turpmāk rādītāju grozīšana nenotiktu. Tagad mēs sagatavosim tiesību akta projektu Eiropas Parlamentam un Padomei, kaskopā pieņems lēmumu šajā jautājumā.”
Provizoriskie rezultāti arī liecina, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas (76 %) respondentu uzskata, ka pulksteņa rādītāju grozīšana divreiz gadā ir “ļoti negatīva” vai “negatīva” pieredze. Lai pamatotu, ka rādītāju grozīšana būtu jāizbeidz, tika minēts, ka tai ir negatīva ietekme uz veselību, pieaug satiksmes negadījumu skaits un netiek ietaupīta elektroenerģija.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Junkers jautājumu par vasaras laiku iekļāva politiskajā dienas kārtībā kā daļu no solījuma būt lieliem lielajos jautājumos, un atstāt dalībvalstu ziņā lēmumus, kuru pieņemšana tām pienākas vislabāk. Sabiedrisko apspriešanos par pulksteņa rādītāju grozīšanu organizēja Eiropas Komisija, un tā bija daļa no pašreiz notiekošās izvērtēšanas jautājumā par pulksteņa rādītāju grozīšanu Eiropā. Tā tika organizēta arī pēc Eiropas Parlamenta rezolūcijas pieņemšanas 2018. gada februārī, kā arī pēc dalībvalstu, ieinteresēto personu un pilsoņu pieprasījumiem.
Turpmākie pasākumi
Sabiedriskās apspriešanas galīgie rezultāti tiks publicēti dažu nedēļu laikā. Komisija tagad sagatavos priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai izmainītu šībrīža sistēmu par pāreju uz citu laiku.
Priekšvēsture
No 2018. gada 4. jūlija līdz 16. augustam Eiropas Komisija organizēja sabiedrisko apspriešanos, kas bija daļa no pašreiz notiekošās izvērtēšanas jautājumā par pulksteņa rādītāju grozīšanu Eiropā.
Apspriešanās notika tiešsaistes aptaujas veidā, kurā eiropieši varēja paust savu viedokli par savu vispārējo pieredzi pulksteņa rādītāju grozīšanas sakarā vai atbalstīt kādu no galvenajām alternatīvām (t. i., bez izmaiņām saglabāt pašreizējo sistēmu vai izbeigt to visā ES). Sabiedriskā apspriešanās ir viens no Komisijas rīkiem, ko tā izmanto politikas novērtēšanai, vienlaikus izmantojot citus elementus, piemēram, zinātniskos pētījumus. Citas apspriešanās ar augstu līdzdalību ir putnu un dzīvotņu tiesību akts (vairāk nekā 550 000 atbilžu) un kopējās lauksaimniecības politikas modernizācija (vairāk nekā 322 000 atbilžu).
Vairumā dalībvalstu pulksteņa rādītāju grozīšanas tradīcijas ir senas, un daudzās tās aizsākās pēc Pirmā vai Otrā pasaules kara vai pagājušā gadsimta 70. gadu naftas krīzes laikā. Kopš 1980. gada Eiropas Savienība pakāpeniski pieņēma noteikumus, kas noteica, ka visām dalībvalstīm jāpiekrīt saskaņot pulksteņa rādītāju grozīšana un jāizbeidz izmantot dažādās nacionālās sistēmas. Kopš 1996. gada visā Eiropā pulksteņu rādītāji tiek pagriezti par vienu stundu uz priekšu marta pēdējā svētdienā un par vienu stundu atpakaļ oktobra pēdējā svētdienā. ES noteikumu nolūks nebija laika maiņas režīma vienādošana ES, bet gan dažādu problēmu risināšana, proti, transporta un loģistikas nozaru problēmas, kuras radās pulksteņa rādītāju nesaskaņotas grozīšanas dēļ.
Eiropas Savienībā papildus pārejām uz vasaras un ziemas laiku dalībvalstis izmanto trīs dažādas laika zonas jeb standarta laika joslas. Lēmums par atrašanos standarta laika joslā ir dalībvalstu kompetencē.
Līdzdalības līmenis katrā dalībvalstī (procentos no valsts iedzīvotāju skaita):
|
Vācija |
3,79 % |
|
Austrija |
2,94 % |
|
Luksemburga |
1,78 % |
|
Somija |
0,96 % |
|
Igaunija |
0,94 % |
|
Kipra |
0,88 % |
|
Slovēnija |
0,73 % |
|
Slovākija |
0,60 % |
|
Čehijas Republika |
0,59 % |
|
Francija |
0,59 % |
|
Beļģija |
0,55 % |
|
Horvātija |
0,52 % |
|
Zviedrija |
0,48 % |
|
Latvija |
0,39 % |
|
Polija |
0,34 % |
|
Grieķija |
0,34 % |
|
Lietuva |
0,34 % |
|
Portugāle |
0,33 % |
|
Malta |
0,25 % |
|
Īrija |
0,24 % |
|
Ungārija |
0,21 % |
|
Spānija |
0,19 % |
|
Bulgārija |
0,18 % |
|
Nīderlande |
0,16 % |
|
Dānija |
0,11 % |
|
Itālija |
0,04 % |
|
Rumānija |
0,04 % |
|
Apvienotā Karaliste |
0,02 % |
