Jau 1938. gada 12. jūlijā pieņemtajā likumā „Par zvērinātiem revidentiem” tika noteiktas prasības zvērinātiem revidentiem, kuri veic gada pārskatu revīzijas un lietpratēja un uzticības uzdevumus. Tāpat likumā bija noteikta kārtība, kādā veicama šo pārskatu revīzija, kā arī mēneša pārskatu, grāmatu un dokumentu pārbaude. Likumam bija četras nodaļas un četrdesmit panti.
Kopš 1938. gada likums ir izdots jaunā redakcijā piecas reizes - 1938., 1992., 1995., 1996. un 2001. gadā. Ar katru no šiem likumiem attiecīgajā periodā tika risināti ar revīzijas nozares politiku saistīti būtiski jautājumi, piemēram, izvirzītas stingrākas prasības zvērinātiem revidentiem un to palīgiem, tai skaitā attiecībā uz ētikas normu un nozares vienotu standartu ievērošanu vai noteiktas zvērinātu revidentu profesionālās darbības uzraudzības un kvalitātes kontroles prasības.
Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību profesionālās darbības uzraudzības izveidošana un attīstība ir saistīta arī ar dažādiem vēsturiskiem procesiem sabiedriski ekonomiskajā dzīvē, piemēram, sasniegumiem tehnoloģiju jomā, uzskaitē, tiesību jomā, kā arī mūsdienās – ar ekonomisko un finanšu krīžu radīto seku ietekmi.
